Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Rvīns Varde
REDAKTORE: Renāte Punka
MĀKSLINIEKS: Ernests Kļaviņš
DARBA NOSAUKUMS: "Kas te notiek"
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
ANOTĀCIJA: Dokumentālās īsprozas skices atspoguļo autora atmiņas, novērojumus un refleksijas. Personīgais un subjektīvais atsedz ne vien autora individuālo pieredzi, bet lielā mērā mūsu kopējo pieredžu spektru. Paša autora vārdiem – teksts ir izdzīvošanas mēģinājuma hronikas.
PAR AUTORU: Rvīns Varde (1985) ir žurnāla Rīgas Laiks šifrētājs un slejas "Vardes saraksts" autors. Publicējies izdevumos "Benji Knewman", "Domuzīme", interneta žurnālā "Satori" un citur. Regulārs dažādu lasījumu dalībnieks. Savulaik bijis notiesāts par literāru tekstu un izcietis sodu piespiedu darbu formā.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
GUNTIS BERELIS
Rakstnieks un literatūrkritiķis
Stāsti vai vismaz pastāstiņi? Gandrīz noteikti – itin bieži pat pazibinās visādu sižetu atlūzas. Esejas? Varētu saukt arī tā, katrā ziņā – esejistisku pārdomu krājumā ir atliku likām. Vienkārši vāji artikulētas refleksijas par visu un jebko? Pēc grāmatas izlasīšanas uzreiz acu priekšā uzaust aina, kā autors/protagonists iet pa Brīvības ielu, sēž kafejnīcā vai pat brauc trolejbusā, esamība, uzlūkojusi viņu ar aizdomu pilnu skatienu, drošības pēc met loku un neuzkrītoši paslīd garām, bet autora/protagonista domas vienkārši sākas, drusku padzīvo, mirst pēkšņā nāvē, inspirējot citas domas, – un tā līdz bezgalībai. Varbūt Rvīns Varde izgudrojis pats savu personīgo žanru, kuram nemaz nav nosaukuma? Arī tā var uzskatīt un šos pastāstiņus mierīgu sirdi krustīt par vardēm. Kaut gan – žanra apzīmējums itin nemaz nav svarīgs. No svara ir kas cits – šos mānīgi vienkāršos, sirsnīgi ironiskos un vietumis maigi absurdi ietonētos prozas gabaliņus iespējams visprastākajā manierē lasīt, nedomājot par augsto jēgu, kādai it kā vajadzētu būt tajos iekodētai, sarežģītām estētiskajām koncepcijām, uz kādām tiem noteikti vajadzētu balstīties, metaforu tīmekļiem, kuriem tur būtu jābūt. Izlasīt, pasmaidīt, aizmirst un sākt domāt par ko citu. Piemēram, par vardēm.
IEVa RUPENHEITE
Dzejniece
Autora debijas grāmata ir garšīga, to var lasīt smiedamies. Var lasīt, arī raudot. Tas atkarīgs no tā, vai lasītājs tekstu uztver kā teiciena "Būtu smieklīgi," vai "ja nebūtu tik skumji" atsevišķas daļas, nevis kopumu. Arī Rvīns Varde rūpējas, lai mazā, baltā grāmatiņa, kas ar mākslinieka Ernesta Kļaviņa gādību katrā lapaspusē mūs uzlūko ar vardes vinjeti un, protams, rada aizdomas par jokpilnu noskaņu, tomēr beigu galos nebūtu tik brīnumaini absurda kā Harmss vai psiholoģiski vieda kā Čehovs. Rvīna Vardes īsprozai piemīt kopības apziņa, neraugoties uz autora apgalvojumu, ka nekādas kopības vispār nav. Ar "Kas te notiek" var viegli identificēties un viegli inficēties, var garšīgi nošķaudīties un atviegloti uzelpot, ka latviešu īsprozā parādījies šāds rakstītājs.
EVIJA GULBE
Rakstniece
Rvīna Vardes īsprozas krājuma "Kas te notiek" stāstītājs ir kustīgs tēls, kurš pārvietojas tagadnē un mūsdienās, dažkārt atskatoties arī pagātnes notikumos. Viņu var satikt kafejnīcā, tramvajā vai garāmejot. Iespējams, jūs esat viņam līdzīgs – cilvēks, kurš vēro, kas ap viņu notiek, kaut ko pamana un kaut ko par to visu domā.
Stāstītāja ikdienas gaitas ir visai prozaiskas, toties viņa domas mēro krietni aizraujošākus ceļus. Reizēm tām ir noteikts maršruts, citkārt ļauts iet, kur tīk; daža, ievilināta iztēles rotaļā, kļūst par asprātīgi attīstītu iedomu. Arī lasītāja fantāzijai autors atstājis gana daudz vietas, turpat arī gandarījumam, kas rodas, aizdomājoties tālāk par ierasto.
Īso tekstu formāts sevišķi saderīgs ar tagadējo dzīves ritmu. "Kas te notiek" ir grāmata, ar kuru viegli uzturēt epizodiskas attiecības. Ik dienu kā no šokolādes tāfelītes var nolauzt gabaliņu teksta, atlaisties un vērot pazīstamus apstākļus, notikumus, indivīdus, baudīt domu un konteksta saspēli – tad par to visu padomāt vai arī nedomāt.
