Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Dāvids Grosmans
TULKOTĀJA: Māra Poļakova
REDAKTORE: Renāte Punka
MĀKSLINIEKS: Tomass Folks
DARBA NOSAUKUMS: "BĀRĀ IENĀK ZIRGS"
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
ANOTĀCIJA: Latviešu lasītājiem beidzot ir radusies iespēja iepazīt izcilā Izraēlas rakstnieka Dāvida Grosmana daiļradi – klajā nācis viņa jaunākais romāns “Bārā ienāk zirgs”.
Nelielā Izraēlas pilsētiņā uzstājas komiķis Dovs Grinšteins. Viņš iecerējis, ka šī vakara priekšnesums atšķirsies no ierastajiem stendapa jociņiem, un ielūdzis uz izrādi savu bērnu dienu paziņu – bijušo tiesnesi Avišaju Lazaru un vēl dažus citus, kuri atceras savādo puišeli, kurš staigāja uz rokām un nelikās zinis par apkaimes resgaļu nežēlīgo ķircināšanu. Pakāpeniski kā skatītāji, tā lasītāji tiek arvien dziļāk ievilkti viņa atmiņu virpuļos un, elpu aizturējuši, seko tam, kā šajā viena aktiera teātrī tiek izspēlēts neizstāstāmais… Pētot, kā cilvēki tiek galā ar dzīves negaidītajiem pagriezieniem un kā no šiem pārdzīvojumiem top māksla, ievērojamais ebreju rakstnieks Dāvids Grosmans piedāvā spilgtu un neaizmirstamu viena vakara izrādi.
PAR AUTORU: Dāvids Grosmans (1954) studējis filozofiju un teātra mākslu Jeruzālemes universitātē, ilgus gadus strādājis Izraēlas radio. Viņš raksta gan pieaugušajiem, gan bērniem, arī publicistiku. Rakstnieka darbi tulkoti vairāk nekā 30 valodās, viņam piešķirti daudzi augsti starptautiska līmeņa apbalvojumi. Pasaulē viņu pazīst gan spilgtā talanta, gan striktās politiskās nostājās dēļ – viņš aktīvi aizstāv ebreju un palestīniešu līdztiesības ideju, 2015.gadā pat atsauca savu kandidatūru Izraēlas balvai, protestējot pret valdības attieksmi.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Vilis Kasims
Rakstnieks, tulkotājs
Bārā ienāk zirgs ir lieliski nostrādāts, brīvs un drosmīgs tulkojums gudrai un aizraujošai grāmatai. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad šķiet – tulkotājs runā autora balsī, un nevienā brīdī negribas ar sarauktu pieri minēt, kā gan oriģinālā ir izklausījies šis vai cits teikums, kaut iedziļināties tajos sanāk ne reizi vien, jo ikvienā teikumā ieslēpts šķiet viss romāns, visi tā motīvi un jēgas slāņi. Neskatoties uz tās šķietami humoristisko uzstādījumu, grāmata prātā uzplaukst tikai traģikomēdijai iespējamā krāšņumā, atstājot ilgi nezūdošu pēcgaršu buķeti. Nebūt ne mazsvarīgākais tonis tajā ir autora un tulkotājas dzirkstošais, pārliecinošais valodas lietojums.
Ronalds Briedis
Dzejnieks
Romāna teksts, kas veidots kā viena vakara stendapa priekšnesuma apraksts, ir īsts izaicinājums ne vien tā autoram, bet arī tulkotājam. Žanrs pieprasa dzīvu monologu, kur nepiespiestā sarunvalodā organiski savienotos slengs, asprātīgas vārdu spēles un mums pasvešas kultūras reminiscences. Un tam visam jānotur klausītāja (lasītāja) uzmanība vairāku stundu garumā. Māras Poļakovas tulkojums žilbina ar valodas stilistiskajiem kūleņiem un dažādu leksisko slāņu izmantojumu, tajā pašā laikā nezaudējot arī centrālo intonāciju, kas ir vairāk traģiska nekā traģikomiska. Jo jau no pirmajām lapaspusēm kļūst skaidrs, ka smiekli šajā vakarā būs tikai publikas aizsargreakcija, mēģinājums pārvarēt neveiklību un apjukumu no tā, ka komiķis vairs nespēlē pēc noteikumiem.
Laura Dreiže
Rakstniece
Atzīstos godīgi – es vēl nekad neesmu apmeklējusi stendapa izrādi. Tomēr pēc D. Grosmana romāna izlasīšanas sajūta ir tāda, it kā es būtu pabijusi tamlīdzīgā pasākumā – turklāt ne tādā, kurā tikai pasēdi, pasmejies un pēc došanās mājās neko daudz no dzirdētā vairs neatceries. Galvenā varoņa – komiķa Dovales – jokus vairumā gadījumu pat nevar saukt par smieklīgiem, un, jo tuvāk romāna (un izrādes) izskaņai, jo mazāk viņš vispār joko, taču pārtraukt lasīt/klausīties arī ir neiespējami. Caur smiekliem un jokiem paustais dzīvesstāsts ar katru brīdi kļūst arvien sāpīgāks, arvien atklātāks, un necik ilgi ir jājautā sev – vai es spēšu nenovērsties? Vai spēšu noklausīties līdz galam? Un šo visu – smieklīgo, smeldzīgo, izmisīgo un grotesko, kā arī vārdu spēles, slengu un rotaļas ar valodu (bez kurām stendapā neiztikt) – M. Poļakova ir pārtulkojusi tik meistarīgi, ka arī latviešu valodā Dovalem ne mirkli nesamežģās mēle.
