Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Māris Rungulis
REDAKTORE: Inese Zandere
MĀKSLINIECE: Kristians Brekte
DARBA NOSAUKUMS: "TRĪS NĀVES MĀRTIŅDIENĀ"
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
ANOTĀCIJA: "Trīs nāves Mārtiņdienā" ir turpinājums 2016. gadā iznākušajai grāmatai "Pastaiga mirušo pilsētā", tomēr lasāma arī pavisam neatkarīgi no tās. Jau pirms vairāk nekā 30 gadiem Māris Rungulis sāka vākt un publicēt bērnu mutvārdu folklorā sastopamos spoku, šausmu un joku stāstus. Pārupes spoku stāstu ciklā rakstnieks tos literāri apstrādājis, izvēršot un iekļaujot vienotā sižetā. Pārupes spoku stāstu otrajā grāmatā spoki ienāk skolā. Ir Mārtiņdienas vakars, deg sveces, uz skatuves parādās trīs nāves, un drīz vien visi ir gatavi noticēt, ka omīte no zārka var atsūtīt mazmeitai īsziņu, bet fizikas kabinetā Baltā dāma naktīs meklē savu pērļu kaklarotu.
PAR AUTORU: Māris Rungulis ir bērnu literatūras autors, dzimis 1950.gadā Liepājā. Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā. Strādājis periodiskajos izdevumos, t.sk. bijis žurnālu "Zīlīte" un "Ezis" redaktors, kā arī grāmatu apgāda "Zaļais circenis" direktors. Vācis un publicējis bērnu folkloru. Tulkojis krievu rakstnieku stāstus bērniem. Iedibinot un attīstot grafiskās dzejas, komiksu, spoku stāstu, skaitāmpantu u.c. folkloras tradīcijā sakņotus mūsdienu modernās bērnu literatūras žanrus, 90. gados izveidojies par aktīvāko un spilgtāko autoru Latvijas bērnu oriģinālliteratūrā. Veidojis bērnu folkloras krājumus "Spoku stāsti” (1991), "Spoku un joku stāsti" (1992) u.c. Pēdējos gados aktīvi strādājis šausmu stāstu žanrā bērnu auditorijai, sadarbībā ar mākslinieku Kristianu Brekti izveidojot stāstu krājumus „Pastaiga spoku pilsētā. Pārupes spoku stāsti”, kas novērtēts ar Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā (2017), savukārt otrais sērijas stāstu krājums "Trīs Nāves Mārtiņdienā. Pārupes spoku stāsti” nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Laura Dreiže
Rakstniece
Nav nekāds noslēpums, ka visiem – gan lieliem, gan maziem – šad tad patīk pabaidīties (it sevišķi – savas istabas drošībā). M. Rungulis sniedz šādu iespēju, piedāvājot virkni šausmu stāstu, kas liks gan šermuļiem skriet pār muguru, gan atviegloti iesmieties tajās reizēs, kad briesmu izskaidrojums izrādās gluži ikdienišķs. Kā ietvaru stāstiem autors ir izvēlējies parastu, mērķauditorijai – skolēniem – tuvu vidi: Mārtiņdienai par godu sarīkotu pasākumu skolā, kur uz skatuves ar stāstiem uzstājas nevis viena vai divas, bet veselas trīs Nāves. Tomēr arī šis ietvars nav atstāts novārtā, un vēlos īpaši uzteikt tieši to: Nāves nevis tikai pilda teicēju funkciju grāmatas galvenajai daļai, bet ir katra ar savu raksturu, kas kopā veido elegantu saspēli un, lai arī cik paradoksāli neizklausītos, pat sniedz drošības izjūtu pēc nervus kutinošāko stāstu izlasīšanas. Un, lai gan runa ir par spoku stāstiem, grāmatas mērķis ir nevis biedēt, bet palīdzēt pārvarēt bailes: izprast tumšo un biedējošo, meklēt tam skaidrojumu un atrisinājumu. Tas ir izdevies lieliski.
Eva Eglāja – Kristsone
Literatūrzinātniece
Māra Runguļa talants apžilbināt skolas vecuma bērnus, teju pusaudžus, ar aizraujošiem stāstiem jau ir akceptēts, un katra grāmata tiek gaidīta. Sadarbība ar mākslinieku Kristianu Brekti veido tik organisku un efektīgu teksta un zīmējumu saplūsmi, ka ikkatra lappuses pāršķiršana ir līdzdalība šermuļainā Melnās un Baltās nāves performancē. Mūsdienīgā projektu nedēļas ideja un gotiskie popkultūras elementi Pārupes spoku stāstu idejas realizēšanai ir trāpījums desmitniekā. Īpaši uzteicams arī oriģinālais vāka risinājums, jo, naktī pamostoties un to uzlūkojot, nav šaubu, kādu grāmatu esi lasījis.
Anda Baklāne
Literatūrkritiķe
Lai arī Māris Rungulis jau daudzus gadus veidojis spoku stāstu krājumus bērniem, un grāmata Trīs Nāves Mārtiņdienā ir Pārupes spoku stāstu turpinājums, lasītājs priecīgs var konstatēt, ka labu spoku stāstu krājumi nebūt vēl nav izsmelti un sen atrastā stāstu grāmatas formula tiek nevis slinki pārkopēta, bet arvien uzlabota. Saglabājot saikni ar spoku stāstu folkloras tradīciju, Rungulim izdodas atrast vietas un situācijas, kur mirušo cilvēku gari var patverties mūsdienu pasaulē, kurā visur pieejamā elektriskā apgaismojuma dēļ spoku dzīves telpa ir krietni sašaurinājusies. Interesanti ir arī tas, kā Rungulis sapludina mutvārdu un rakstītās kultūras elementus (spoku stāsti ir lasāmi grāmatā, taču tiek inscenēta stāstīšanas situācija); ņemot vērā digitālo mediju izraisītās pārmaiņas kultūrā, šis rakstītās un runātās kultūras sadures aspekts grāmatas pamatideju laika gaitā padarījis arvien aktuālāku.
