AUTORS: Māris Rungulis

REDAKTORE: Inese Zandere

MĀKSLINIECE: Kristians Brekte

DARBA NOSAUKUMS: "TRĪS NĀVES MĀRTIŅDIENĀ"

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs

ANOTĀCIJA: "Trīs nāves Mārtiņdienā" ir turpinājums 2016. gadā iznākušajai grāmatai "Pastaiga mirušo pilsētā", tomēr lasāma arī pavisam neatkarīgi no tās. Jau pirms vairāk nekā 30 gadiem Māris Rungulis sāka vākt un publicēt bērnu mutvārdu folklorā sastopamos spoku, šausmu un joku stāstus. Pārupes spoku stāstu ciklā rakstnieks tos literāri apstrādājis, izvēršot un iekļaujot vienotā sižetā. Pārupes spoku stāstu otrajā grāmatā spoki ienāk skolā. Ir Mārtiņdienas vakars, deg sveces, uz skatuves parādās trīs nāves, un drīz vien visi ir gatavi noticēt, ka omīte no zārka var atsūtīt mazmeitai īsziņu, bet fizikas kabinetā Baltā dāma naktīs meklē savu pērļu kaklarotu.

AUTORE: Lilija Berzinska

REDAKTORE: Gundega Blumberga

MĀKSLINIECES: Lilija Berzinska un Katrīna Vasiļevska

DARBA NOSAUKUMS: "SKELETS SKAPĪ"

IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata

ANOTĀCIJA: “Pirms diviem gadiem iznākušajai Lilijas Berzinskas grāmatai “Lamzaks meklē Lamzaku”, kas bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, nu ir tapis turpinājums. “Skelets skapī” atkal ļauj satikties gan ar žiperīgo Sipriki, lādzīgo Lamzaku un ēdelīgo Krakānu, gan ar racionālo domātāju Acaini un vientulības cienītāju jūras ezi Boiku, taču jūrmalas ciema iedzīvotāju saime tagad ir kļuvusi krietni kuplāka. Lasītājam tiek prieks iepazīt jūras braucēju Vilku un sen zudušajam draugam uzticīgo kurmi Migriki, Puskuitalu, kura meklē savu otru pusi, negausīgo Plikadīdu un Ūdensmērītāju, kurš nemitīgi tiecas pēc kāda mērķa, un vēl citas būtnes – maigas, apcerīgas, draiskas, smējīgas un aizdomīgas. Un, kā jau dzīvē gadās, katrai ir savs skelets skapī.
No Lilijas Berzinskas pasakām aumaļām pludo sirsnība un mīļums. Viņas varoņi nemēģina atrast laimi, savelkot mugurā piecus mēteļus. Viņiem vienmēr ceļā ir kāda palīdzīga roka vai draudzīgs plecs, un tā, pēc Sipriki domām, ir vislabākā sabiedrība miglas vērošanai. Vai pasaules gala sagaidīšanai. Vai vēlmei palikt mūžīgajā tagadnē.” (G.Blumberga)

AUTORS: Kārlis Vērdiņš

REDAKTORE: Inese Zandere

MĀKSLINIECE: Rebeka Lukošus

DARBA NOSAUKUMS: "DILLES TANTE"

IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs

ANOTĀCIJA: Dilles tantes kaislība ir pantu rakstīšana, tikai nav neviena, kas viņas pantos būtu ar mieru klausīties – ne kioska pārdevēja, ne pastniece un pat ne citplanētieši. Kad Dilles tante savus pantus mēģina lasīt skolēniem klasē, viņa tiek apcietināta par huligānismu, bet, kā jau tas gadās, veiksme pantu rakstītājai uzspīd visnegaidītākajā brīdī. “Dilles tante” vēsta par radošu kaislību un mēģinājumu caur to izveidot saikni ar ārpasauli, tomēr Vērdiņš šo tēmu ironiski apspēlē, dodot lasītājam mājienus par Dilles tantes – diletantes grafomāniskajām nosliecēm. Dzejnieka ironija nelaupa lasītājam iespēju Dilles tantei simpatizēt, bet atklāj viņas cilvēcisko vājumu un ilgas pēc vietas, kur iederēties. Kārļa Vērdiņa darbs “Dilles tante” sarakstīts poēmas žanrā, kas Latvijā ir reti pārstāvēts bērnu literatūrā. Poēma apvieno gan dzejai tipisko atribūtiku – ritmu, atskaņas, kārtojumu pantos –, gan konkrētu sižetisko virzību, kas dzejas tekstu bērniem padara viegli uztveramu un saprotamu. Poēma var attīstīt bērnu tālāku interesi un izpratni par dzeju.

AUTORS: Aivars Kļavis

REDAKTORE: Gundega Sēja

MĀKSLINIEKS: Emīls Mozga

DARBA NOSAUKUMS: "CEĻŠ UZ NEZINĀMO ZEMI"

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

ANOTĀCIJA: Pēc vēsturiskā romānu cikla “Viņpus vārtiem”, pie kura autors strādāja 10 gadus un kas novērtēts ar Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu un Baltijas Asamblejas balvu, radusies ideja uzrakstīt romānu pusaudžiem par pirmbaltiem un senvēsturi. “Par to, kā mūsu tālie senči jeb pirmbalti nonāca līdz Baltijas jūrai, vēstures grāmatās parasti ir tikai dažas rindkopas. Bet patiesībā tas bija viens no lielākajiem, pārsteidzošākajiem, mīklainākajiem, noteikti arī traģiskākajiem notikumiem cilvēces vēsturē. Turklāt toreiz, kad cilvēku vidējais vecums bija ap 30 gadu, milzu loma notiekošajā bija gados jauniem un pat ļoti jauniem cilvēkiem. Visticamāk, tieši viņiem nereti vajadzēja uzņemties atbildību ne tikai par savu ģimeni, bet arī dzimtu vai pat visu cilti. Lai gan tiešu rakstisku liecību par tā laika notikumiem nav, pateicoties arheoloģijai un citām ar vēsturi saistītām zinātnēm, ir pietiekami daudz materiālu, lai mēs varētu iztēloties, kā tas notika. Cik sarežģīts bija šis ceļš un kā tas atsaucas mūsdienās.”