Foto: Ģirts Raģelis
AUTORE: Gunta Šnipke
REDAKTORE: Inese Zandere
MĀKSLINIEKS: Zigmunds Lapsa
DARBA NOSAUKUMS: "CEĻI"
IZDEVNIECĪBA: Mansards
ANOTĀCIJA: Liepājas dzejnieces un arhitektes Guntas Šnipkes trešā grāmata “Ceļi” ir spilgti vizuāla, blīva un emocionāli saspringta dzeja. Kā saka grāmatas redaktore dzejniece Inese Zandere, Gunta Šnipke ir šobrīd latviešu literatūrā, šķiet, vienīgā dzejniece starp arhitektiem un vienīgā arhitekte starp dzejniekiem. “Guntas Šnipkes dzejoļiem dotās dažādu pilsētu “vizītkartes” identificē pieturas un izejas punktus, taču pats ceļojums notiek nevis “pa globusu”, bet “galvā” – tur, kur pieredzējums atbalsojas, sāp un pārveidojas. Šajā tekstā praktiski nav nejaušību, lasītājam, ja vien tas nav paviršs ekskursants, dzejolis atklāj rūpīgi izstrādātu domas konstrukciju; detaļa pie detaļas, vārds pie vārda sastiprinās cieši, vienīgajā autorei iespējamajā veidā, pie kura viņa nonāk, spontāno iestrādājot noturīgajā,” raksta Inese Zandere.
PAR AUTORI: Gunta Šnipke ir dzejniece, pēc izglītības – diplomēta arhitekte, dzimusi 1955.gadā Liepājā. Studējusi arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Pēc G.Šnipkes projekta Liepājā 1987.gadā izveidota gājēju iela, uzceltas vairākas dzīvojamās mājas, no 1998.gada bijusi Liepājas pilsētas galvenā māksliniece. Šobrīd strādā par Liepājas būvvaldes Vecliepājas rajona arhitekti. G.Šnipke ir daudzu arhitektūrai veltītu rakstu autore, žurnāla „Latvijas Architektūra” redkolēģijas locekle. Dzeju publicē kopš 1970.gada – žurnālos „Karogs”, „Domuzīme”, kā arī portālos „Satori” un „Punctum”. Publicēti trīs dzejoļu krājumi, no kuriem balvai nominētais krājums „Ceļi” novērtēts ar Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes balvu „Sudraba tintnīca” un Dzejas dienas balvu (2018).
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ronalds Briedis
Dzejnieks
Ja mēģina iztēloties Guntas Šnipkes dzejoļus visus vienlaicīgi, prātā nāk ne tik daudz topogrāfiski punkti pasaules un Latvijas kartē vai uz galda izbērtas krāsainas ceļojumu atklātnītes, cik milzīgā paātrinājumā redzams ieraksts no dažādās pilsētās izvietotām kamerām, kur zib nepārtrauktas ļaužu un mašīnu straumes starp daudzstāvu namu trauksmaini mirgojošajiem logiem. Brīžiem šīs līnijas pāraug melnbaltos rasējumos, brīžiem neona gaismu ņirboņā, bet vienmēr saglabā savu pulsējošo dinamiku. Uzskaitījumu virknes, atkārtojumi, fragmentārisms, strauja fokusa maiņa, sintaktiskie pārnesumi, kas līdztekus pieturzīmju trūkumam dzen tekstu mežonīgā tempā uz priekšu, tikai nemitīga kustība un ceļi, kas te šķiras, te krustojas.
Eva Eglāja – Kristsone
Literatūrzinātniece
Guntas Šnipkes ceļš līdz 2018. gada Dzejas dienu balvai, Sudraba tintnīcai un nominācijai Literatūras gada balvā bijis ārēji mierīgs, bet dzejā enerģētiski blīvs un piesātināts. Ar arhitektonisku šarmu un detaļām krājumā Ceļi ienāk ne tikai dažādās vietas un pilsētas, bet kondensējas arī autores atmiņas un pieredze, vārīgās vietas un kopētās ēnas. Pašas autores matemātiski izteiktā trīsvienība pēdējā krājuma dzejolī XYZ: viņa teica - viņa nodomāja - viņa piemetināja ir precīzs stilistikas apzīmējums, jo Šnipkei nepietiek tikai pateikt, lasītājs tiek ievilināts arī viņas domās un piedevām saņem piemetinājumu, kas reizēm ir esence, reizēm refrēns, bet nekad strupceļš.
Aivars Madris
Literatūrkritiķis, dzejnieks
Kā Liepājas iedzimtais, protams, nevaru palikt vienaldzīgs pret liepājnieces Guntas Šnipkes dzejas krājumu, kura plašajā ģeogrāfiskajā un garīgajā tīklojumā goda vieta šķietami ierādīta tieši Liepājas atstātajiem nospiedumiem prāta un jūtu kambaros. Tomēr Liepāja te ir tikai viens no daudzajiem pasaules fiziskajiem pieturpunktiem, kas Šnipkei kalpo kā pirmkustinātāji iespaidīgu, virpuļojošu un piesātinātu dzejas rindu tapšanai. Te vienlīdz spēcīgi jūtama izkopta profesionālā lietpratība un laika gaitā attīstīta dzejnieka intuīcija, savijot ikdienas pārdzīvojumus ar ceļojumu iespaidiem un plašām ekskursijām vēsturē.
