Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Arvis Viguls
REDAKTORS: Kārlis Vērdiņš
MĀKSLINIEKS: Tomass Mrazauskas
DARBA NOSAUKUMS: "GRĀMATA"
IZDEVNIECĪBA: Orbīta
ANOTĀCIJA: Arvis Viguls savu dzejas krājumu un tā nosaukumu raksturo: "Latviešu literārās valodas vārdnīca teic, ka grāmata esot "iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums". Ar visu vārdnīcas šķirkli pilnībā iepazīties iespējams manā jaunajā krājumā. Vēl tur ir zemsvītras piezīmes, kas ne uz ko neatsaucas, komentāri citiem tekstiem, kuru grāmatā pašā nemaz nav, īsts izmantotās literatūras saraksts, kā arī saturs." Viguls arī min, ka padomju dzejas krājumu pēdējās lappusēs mēdza ievietot īsus aprakstiņus ar norādi, ko autors grib pateikt savam lasītājam: "Šajā krājumā nekā tāda nav, tomēr nesen atradu kādu aprakstu, kas teicami iederētos arī manā "Grāmatā": "Grāmatas liriskais varonis ir mūsu laikabiedrs, kam dziļi rūp savas zemes un sabiedrības attīstība. Autors aicina nesadrumstalot un neizniekot dzīves mērķi, nepakļauties mantu kultam, kopt un turēt tīras cilvēku attiecības."
PAR AUTORU: Dzejnieks un tulkotājs Arvis Viguls dzimis 1987. gadā Jēkabpilī. Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguvis spāņu valodu. No 2007. līdz 2008. gadam veidojis radio "NABA" raidījumu "Bron-Hīts". Arvis Viguls dzejā debitē 2009. gadā ar krājumu "Istaba", par ko iegūst Dzejas dienu balvu un Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā "Spilgtākā debija". 2012. gadā iznāk viņa otrā dzejoļu grāmata "5:00", izpelnoties nedalītu kritiķu sajūsmu (par krājumu saņēmis Annas Dagdas fonda balvu). 2018. gadā klajā nāk trešais oriģinālkrājums "Grāmata", kā arī dzejoļu izlase spāņu valodā "Caligrafía de la aguja" ("Adatas kaligrāfija"). Vigula krājumi pieder mūsdienu latviešu dzejas virsotnēm, tiem raksturīga skumja intonācija, nevainojama struktūra un smalka intertekstualitāte, svārstīšanās starp metaforisko un reālo. Viņa tēmu lokā ietilpst atsvešinātības, vientulības, neprāta, iznīcības un sāpīgu atmiņu tēmas. 2017. gadā A.Viguls tiek nosaukts starp 10 interesantākajiem Eiropas jaunajiem autoriem. Arvis Viguls regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ronalds Briedis
Dzejnieks
Nodēvēt grāmatu par Grāmatu ir tas pats, kas dot tai nosaukumu Nosaukums, bet līdzīgi kā Jāņa Rokpeļņa nosaukums bija arī nosaukšana, pasludināšana, Vigula krājums nav tikai mēģinājums atstāt darbu bez vārda vai pateikt kārtējo reizi, ka tekstus rada teksti. Aiz formālās krājuma kompozīcijas ar tās komentāriem, zemsvītras piezīmēm, pielikumiem un literatūras sarakstiem slēpjas autors, kas par grāmatu pārvērš sevi. Jo galvenie te ir vāki, un tie ir no ādas. Un tad, kad liekas, ka visas grumbas, rievas un bērnībā sakolekcionētās rētas jau atrastas un aprakstītas no visiem rakursiem un visos sīkumos, lietā tiek likti naži, skalpeļi, šķēres un citi asmeņi.
Anda Baklāne
Literatūrkritiķe
Arvja Vigula dzejas krājumus ir aizraujoši lasīt, jo tie vienmēr sakārtoti saskaņā ar kādu koncepciju vai dramaturģisku principu, kas veido metavēstījumu un pat uztur intrigu lasīšanas gaitā. Arī grāmatā Grāmata Viguls veiksmīgi izmantojis vienojošu motīvu – vārda grāmata semantisko telpu. Autors spēlējas ar kodu, piemēram, uzdodot dzejoļus par zemsvītras piezīmēm vai uzrādot literatūras sarakstu. Tomēr vēl interesantāk ir tas, kā grāmatas un lasīšanas analoģija izgaismo Vigula metodes semiotisko raksturu: dzejnieks lasa jeb aizraujoši un uzjautrinoši interpretē priekšmetu, personāžu un situāciju nozīmes un konotācijas. Šī nav grēksūdzes dzeja – tā ir ne tik daudz pārdzīvojums kā vērojums – un tieši šis taupīgums, atklājot jūtas, neuzbrukšana lasītājam šķiet kā patīkama pārmaiņa un vēl spilgtāk izceļ tos retos brīžus, kad pārdzīvojums bijis pārāk liels, lai to apslēptu.
Aivars Madris
Literatūrkritiķis, dzejnieks
Augsti novērtētā jaunās paaudzes dzejnieka trešais krājums, kura iznākšanu dzejas mīļotāji gaidīja septiņus garus gadus. Vai Arvja talantam tie bijuši treknie gadi, atsaucoties uz slaveno Kalvīša runu? Šķiet, ka viņš izlēmis nevis padevīgi aplaimot savu lasītāju, turpinot iepriekšējos krājumus izkopto poētiku, bet gan drosmīgi mesties nezināmajā, plašajā pasaules dzejas okeānā iepeldot iepriekš neskartos nostūros un meklējot, kā vēl bagātināt savu rokrakstu un vienlaikus – latviešu jaunākās dzejas telpu. Taču lasītājs var nebaidīties doties šajā ekspedīcijā, jo Arvis ir uzticams ceļvedis, kura vadītās literārās ekskursijas allaž patīkami pārsteidz ar visaugstāko izpildījuma kvalitāti.
