AUTORS: Sjouns

TULKOTĀJI: Gita Grīnberga, Dens Dimiņš

REDAKTORI: Cilda Rēdliha, Ildze Jurkāne

MĀKSLINIEKS: Zigmunds Lapsa

DARBA NOSAUKUMS: "DZĪVE LIETOŠANAS PAMĀCĪBA"

IZDEVNIECĪBA: Mansards

ANOTĀCIJA: Romāns “Dzīve lietošanas pamācība” (La Vie mode d'emploi, 1978) — grāmata puzle, kas ar savu ekscentrisko kompozīciju, daudzslāņaino uzbūvi un asprātīgo novatorismu pāršķir jaunu lappusi romāna vēsturē, vērtētāju atzinumā romāns ir rakstnieka meistarības virsotne un mūža darbs. Iztēlosimies kādu Parīzes namu šķērsgriezumā... tā, lai no pagrabiem līdz pat mansardiem mūsu skatienam vienlaikus pavērtos visas tā telpas un iemītnieki, katrs ar saviem stāstiem, savu pagātni — virkne smieklīgu un skumju, ikdienišķu un ekstravagantu “romānu”, kuros apbrīnojami savijas likteņi, nenozīmīgi notikumi un eksotiski piedzīvojumi, baisi noziegumi, kuriozi atgadījumi, mīlas drāmas, komiskas sakritības, liktenīgi pavērsieni, mīklainas metamorfozes, utopiskas ieceres — dzīves puzle visā tās krāšņumā. 99 romāna nodaļās Žoržs Pereks mūs izved cauri galvu reibinošam labirintam — mājai Simona–Kribeljē ielā 11. Ienāciet šajā mājā, un jūs apceļosiet pasauli.

AUTORS: Dāvids Grosmans

TULKOTĀJA: Māra Poļakova

REDAKTORE: Renāte Punka

MĀKSLINIEKS: Tomass Folks

DARBA NOSAUKUMS: "BĀRĀ IENĀK ZIRGS"

IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds

ANOTĀCIJA: Latviešu lasītājiem beidzot ir radusies iespēja iepazīt izcilā Izraēlas rakstnieka Dāvida Grosmana daiļradi – klajā nācis viņa jaunākais romāns “Bārā ienāk zirgs”.
Nelielā Izraēlas pilsētiņā uzstājas komiķis Dovs Grinšteins. Viņš iecerējis, ka šī vakara priekšnesums atšķirsies no ierastajiem stendapa jociņiem, un ielūdzis uz izrādi savu bērnu dienu paziņu – bijušo tiesnesi Avišaju Lazaru un vēl dažus citus, kuri atceras savādo puišeli, kurš staigāja uz rokām un nelikās zinis par apkaimes resgaļu nežēlīgo ķircināšanu. Pakāpeniski kā skatītāji, tā lasītāji tiek arvien dziļāk ievilkti viņa atmiņu virpuļos un, elpu aizturējuši, seko tam, kā šajā viena aktiera teātrī tiek izspēlēts neizstāstāmais… Pētot, kā cilvēki tiek galā ar dzīves negaidītajiem pagriezieniem un kā no šiem pārdzīvojumiem top māksla, ievērojamais ebreju rakstnieks Dāvids Grosmans piedāvā spilgtu un neaizmirstamu viena vakara izrādi.

AUTORE: Kristina Sabaļauskaite

TULKOTĀJA: Dace Meiere

REDAKTORE: Dace Meiere

MĀKSLINIEKS: Viļņas Sv. Pētera un Pāvila baznīcas interjera fotogrāfija, autors Ļuds Masis

DARBA NOSAUKUMS: "SILVA RERUM"

IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC

ANOTĀCIJA: Mākslas vēstures zinātņu doktores Kristinas Sabaļauskaites vēsturisko romānu cikls “Silva rerum” neapšaubāmi ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem pēdējās desmitgades lietuviešu literatūrā un arvien vairāk uzmanības un atzinības tas saņem arī ārvalstīs. 2015. gadā, iznācis Polijā, “Silva rerum” pirmais romāns uzreiz kļuva par bestselleru, un 2016. gadā iekļuva starp prestižās Viduseiropas literārās balvas “Angelus” finālistiem. Matemātikas profesors, jezuīts Prancišks Ksavers Norvaiša no Milkantiem ir ne tikai Lietuvas dižkunigaitijas, bet arī pasaules pilsonis, brīvmūrnieks un filosofs. Nansī, Vīne, Krakova, Varšava, Amsterdama, Parīze, Londona – tādas ir viņa ceļojumu trajektorijas, kurās viņš iepazīstas ar pasaules valdniekiem, asākajiem zinātnes prātiem un intelektuālām sievietēm, vēro mūzikas un teātra brīnumus, kas maina priekšstatus par mākslu, pieredz aizliegtu mīlestību, pārved uz Viļņu jaunākos zinātnes sasniegumus un spirdzinošus Apgaismības vējus. Taču, kas patiesībā satrauc profesora dvēseli, kādu šaubu grauzts viņš raugās melnajās, zvaigžņotajās Viļņas debesīs, ko atceroties, viņa sirds allaž izlaiž vienu sitienu un kāpēc viņam šķiet, ka no fanātisma, domu tumsas un sirdsapziņas netīrumiem pārtiekošais Viļņas bazilisks, kurš jau sen pasludināts par mirušu, atkal ir atdzīvojies un pielāgojies jauno laiku garam? “Silva rerum IV” turpina Norvaišu ģimenes stāstu un pabeidz lielo Viļņas sāgu. Romāns vēsta par XVIII gs. otro pusi – par laiku, kad notiek straujas pārmaiņas politikā, ekonomikā un kultūrā, par Baroka un Apgaismības laikmetu lūzuma punktu, kad Lietuvas dižkunigaitija pieredz politisku dekadenci un vienlaikus progresīvu ideju uzplūdus, bet tās bajāri sašķeļas divās nesamierināmās nometnēs: vieni iestājas par veco, bet otri par jaunu pasaules kārtību, kuru ir gatavi aizstāvēt ar savas dzīves izvēlēm.

AUTORS: Guntars Godiņš

REDAKTORES: Sandra Godiņa un Antra Bula

MĀKSLINIEKS: Armands Zelčs

DARBA NOSAUKUMS: "KALEVIPOEGS"

IZDEVNIECĪBA: Neputns

ANOTĀCIJA: Eposs “Kalevdēls” (Kalevipoeg) ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā “Neputns” laidis klajā jaunu eposa izdevumu Guntara Godiņa atdzejojumā. „Kalevdēls” ir vēl arvien dzīvs eposs, kurš vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs ietekmējis igauņu nacionālo kultūru, literatūru, pašapziņu un pat vēsturiskos procesus. Tas izaudzis no igauņu tautas mantojuma, kura saknes ietiecas gan Eiropas, gan arī seno somugru tautu folklorā. Balstoties uz igauņu tautasdziesmas (regilaul) tradīciju, viens no igauņu 19. gadsimta nacionālās atmodas laika dzejniekiem – Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald, 1803–1882) – mantotos folkloras pamattekstus iekausējis eposa dzejas formā. Eposa pirmpublicējumu viņš 1862. gadā ar nosaukumu “Kalewipoeg. Üks ennemuistene Eesti jut: Kaheskümnes laulus” (“Kaleva dēls. Viens mūžsens igauņu stāsts divdesmit dziedājumos”) par saviem līdzekļiem izdeva nelielā Somijas pilsētiņā Kuopio. Igaunijā “Kalevdēls” piedzīvojis jau 17 izdevumus, un tas atdzejots gandrīz 20 pasaules valodās. Latviešu valodā eposa fragmenti pirmoreiz publicēti 1904. gadā periodikā Raiņa atdzejojumā, bet pilnā apjomā tas ar nosaukumu “Kalevipoegs” izdots 1929. gadā Elīnas Zālītes tulkojumā.