Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Kārlis Vērdiņš
REDAKTORE: Inese Zandere
MĀKSLINIECE: Rebeka Lukošus
DARBA NOSAUKUMS: "DILLES TANTE"
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
ANOTĀCIJA: Dilles tantes kaislība ir pantu rakstīšana, tikai nav neviena, kas viņas pantos būtu ar mieru klausīties – ne kioska pārdevēja, ne pastniece un pat ne citplanētieši. Kad Dilles tante savus pantus mēģina lasīt skolēniem klasē, viņa tiek apcietināta par huligānismu, bet, kā jau tas gadās, veiksme pantu rakstītājai uzspīd visnegaidītākajā brīdī. “Dilles tante” vēsta par radošu kaislību un mēģinājumu caur to izveidot saikni ar ārpasauli, tomēr Vērdiņš šo tēmu ironiski apspēlē, dodot lasītājam mājienus par Dilles tantes – diletantes grafomāniskajām nosliecēm. Dzejnieka ironija nelaupa lasītājam iespēju Dilles tantei simpatizēt, bet atklāj viņas cilvēcisko vājumu un ilgas pēc vietas, kur iederēties. Kārļa Vērdiņa darbs “Dilles tante” sarakstīts poēmas žanrā, kas Latvijā ir reti pārstāvēts bērnu literatūrā. Poēma apvieno gan dzejai tipisko atribūtiku – ritmu, atskaņas, kārtojumu pantos –, gan konkrētu sižetisko virzību, kas dzejas tekstu bērniem padara viegli uztveramu un saprotamu. Poēma var attīstīt bērnu tālāku interesi un izpratni par dzeju.
PAR AUTORU: Kārlis Vērdiņš ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks, dzimis 1979.gadā Rīgā. Studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, kur ieguvis maģistra grādu kultūras teorijas specialitātē. Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu "Latviešu dzejproza 20. gadsimtā", iegūstot filoloģijas doktora grādu. Paralēli mācībām sācis strādāt Valērija Belokoņa izdevniecībā, pēc tam turpinājis savas darba gaitas gan laikrakstā "Zemgales Ziņas", gan žurnāla "Luna" un "Latvijas enciklopēdijas" redakcijā. Bijis pētnieks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī literatūras žurnāla „Latvju Teksti” redaktors. Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus un pētījumus. Kārlis Vērdiņš atdzejo un tulko no angļu, krievu, čehu valodas. K.Vērdiņš ir autors dzejas krājumiem – "Ledlauži", "Biezpiens ar krējumu", "Es" un "Pieaugušie", kas novērtēts ar Latvijas Literatūras gada balvu (2016), kā arī dzejas krājumiem bērniem "Burtiņu zupa", kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu (2008) un grāmatām „Tētis” (J.Baltvilka balva bērnu literatūrā 2016.gadā) un „Dilles tante”. 2018.gadā ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu par Emīlijas Dikinsones dzejas krājuma „Āboliņš un bite” atdzejojumu latviešu valodā. Sadarbojies ar vairākiem latviešu komponistiem, radot libretus un dziesmu tekstus. Dzejolis „Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā iekļuvis Londonas „Southbank center” ekspertu 50 labāko mūsdienu mīlas dzejoļu sarakstā. Kopš 2016. gada studē salīdzināmās literatūras programmā Vašingtonas Universitātē Sentluisā.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ronalds Briedis
Dzejnieks
Visi pazīst Dilles tanti. Viņa ierodas uz katras grāmatas atvēršanu un nosēžas pirmajā rindā, lai pasākuma beigās pieceltos kājās un paziņotu, ka arī gribētu ko nolasīt. Ieraususies busiņā, kam jānogādā festivāla viesi kādā mazpilsētas bibliotēkā, viņa visu ceļu tik izteiksmīgi skaita pantiņus šoferim, ka galapunktā tas atsakās no piedāvājuma iedzert ar māksliniekiem kafiju un paliek uzpīpēt pie mašīnas. Viņas telefona zvans pamodina tevi naktī, un klausulē gavilējoša balss paziņo, ka tikko uzrakstījusi kārtējo dzejoli. Kārlis Vērdiņš ir vietu literatūrā Dilles tantei atradis un var beidzot gulēt mierīgi. Nu tā nāks pirms miega pie bērniem. Lasīt tiem dzejoļus poēmā par sevi, tāda, kādu mēs to pazīstam, – sirsnīga pēc satura un lipīga pēc formas.
Laura Dreiže
Rakstniece
Vārds poēma bērnu literatūras kontekstā varētu izklausīties smagi un pārāk nopietni, taču K. Vērdiņš ir pierādījis, ka tā nebūt nav. Dilles tante ir raita, asprātīga, brīžiem pat liek iesmieties balsī – un kā nu ne, ja pašā nosaukumā minētā tante iekuļas piedzīvojumos un pārpratumos gan ar skolas vadību, gan policiju un pat citplanētiešiem? Lielāki lasītāji pasmaidīs ne tikai par sižetu, bet arī par smalko ironiju, atsaucēm un prototipiem, kas slēpjas aiz fantastiskajiem notikumiem. Tiesa, brīžiem diletantiskās Dilles tantes kļūst mazliet žēl, klausoties, cik noliedzoši citi poēmas tēli ir noskaņoti pret viņas dzeju, tomēr arī pasmiešanās par to nav ļauna – autors mudina novērtēt labo gribu un sirsnību, pat ja kādreiz tā šķiet pārspīlēta vai neatbilst katra paša izpratnei par gaumi.
Aivars Madris
Literatūrkritiķis, dzejnieks
Nedomāju, ka būtu jāmēģina kādu latviski lasošo pārliecināt par Kārļa talantu bērnu grāmatu radīšanā. Viņa godalgotie un lasītāju iemīļotie dzejas krājumi Burtiņu zupa un Tētis jau uztverami kā kanoniskas parādības latviešu bērnu literatūrā, un tos ar ne mazāku aizrautību lasa arī pieaugušie. Ne katram autoram ir pa spēkam sarunāties ar bērniem tik godīgi un neliekuļoti, taču vienlaikus nezaudēt sirsnību un artistiskumu, ko ceram sagaidīt no labas bērnu grāmatas. Spraigā piedzīvojumu poēma Dilles tante ir jauns Kārļa spēju apliecinājums, kas negaidīti ļauj mazajem un lielajiem lasītājiem ieskatīties arī literārā procesa aizkulisēs.
