Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Andruss Kivirehks
TULKOTĀJA: Zane Balode
REDAKTORE: Eva Mārtuža
DARBA NOSAUKUMS: "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus"
IZDEVNIECĪBA: Lauku Avīze
ANOTĀCIJA: Vēsturiska romāna tradīcijā balstītais vēstījums rosina pārdomas par to, vai kultūra ir dzīva, ja tai ir tikai viens nesējs? Vai kultūra iznīkst, ja skaitliskais vairākums pagriež muguru ilgi koptām tradīcijām un aizmirst tās? Lasītājs tiek aizvilināts dramatiskā pārlaiku ceļojumā uz Igaunijas senvēstures Nekurunekadzemi. Tāpat kā nacionālo eposu radītāji, Kivirehks saauž vēsturiskos un mitoloģiskos motīvus ar košiem fantāzijas dzīpariem, radot dzīvi simbolisku un daudzslāņainu varoņteiku. Džonatans Kerols
PAR AUTORI: Zane Balode dzimusi Rīgā, 1976. gadā. Mācījusies Tartu universitātē, galvenais priekšmets - somugru filoloģija. Šobrīd dzīvo Somijā, audzina divus bērnus, vada latviešu - somu ģimeņu biedrību "Laivas", un savā ikdienas darbā ir Baltijas ekonomisko norišu analītiķe. Sirdslietas - teātris, grāmatas, mūzika, folklora. Kāre ķerties pie tulkošanas urdījusi jau sen, izšķirošo lēmumu lika pieņemt Andrusa Kiverehka romāna "Rijkuris jeb Novembris" izlasīšana. Zane saka: ” Sapratu, ka nevaru netulkot, latviešiem šī grāmata ir jāizlasa! Darba gaitā atskārtu, ka āķis lūpā, un iesāktais jāturpina. Šobrīd iztulkoti trīs romāni. Pēc Kivirehka "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" pabeigšanas ķēros klāt somu rakstnieces Anjas Snellmanes darbam "Balkonu dievi", kas vēl nav izdots.”
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
PAULS BANKOVSKIS
Rakstnieks
Neesmu liels zinātniskās fantastikas, nedz fantasy žanra cienītājs, un šī virziena mākslas darbos uzburtās izdomātās pasaules mani neinteresē gandrīz nemaz. Kivireha radītā mitoloģiskā igauņu pirmspasaule nav izņēmums, taču tas nebūt nenozīmē, ka tā būtu peļama. Arī tulkotāja veikumu tas, saprotams, neiespaido, taču man ir aizdomas, ka šādu izfantazētu pasauļu pārcelšana citā valodā ir krietni vien ķēpīgāka, nekā centieni tulkot tekstus, kuros daudzmaz reālistiskā garā aprakstītas visiem labi zināmas un pazīstamas lietas.
GUNTIS BERELIS
Rakstnieks un literatūrkritiķis
Andrusa Kivirehka Vīrs, kurš zināja čūskuvārdus ir romāns par pasauli, kāda nekad nav eksistējusi, un laikiem, kādi nekad nav bijuši. Zināmā mērā tas ir mīts par zaudēto paradīzi, filozofiska līdzība, kas vēsta, pie kā noved identitātes zaudēšana un cik lielā mērā cilvēks pats vainojams šajā procesā, tāpat stāsts par kultūras uztieptajām pasaules skatījuma klišejām, kas bieži vien mēdz pārvērsties visparastākajos aizspriedumos, par stereotipu vājumu un spēku. Tātad - ļoti daudzslāņains romāns, turklāt sarakstīts valodā, kādā nekad nav runāts. Zanes Balodes tulkojums lieliski ļauj izjust gan šo jēgas daudzslāņainību, gan arī fantastisko valodu miksli, pārpilnu ar vecvārdiem, apvidvārdiem un visādu veidu žargonismiem, bet pats svarīgākais - romāna gaisotni, kas ir vienlaikus groteska un nopietna, jautra un bezgala skumja, smieklīga un šaušalīga.
LITA SILOVA
Literatūrzinātniece un skolotāja
Kāpēc Andrusa Kivirehka grāmata varētu būt saistoša latviešu lasītājam? – Doma par pēdējo igauni, kas kā lielu noslēpumu glabā pēdējās ziņas par tautas senatnes varenumu, kas pēdējais zina čūsku vārdus (lasi: igauņu valodu), noteikti raisa nepārprotamas paralēles ar pēdējo latvieti, tautas dzīves ziņas atmiņu, ar latviešu valodas likteni. Grāmatā veiksmīgi modelēto situāciju, kad šķietami ļoti, ļoti senais patiesībā atklājas ārkārtīgi mūsdienīgā izjūtā, veiksmīgi nodrošina ne tikai domu, ideju paralelitāte (te varbūt pat analoģija ar sižetu klejošanu klasiskās folkloras radīšanas laikā), bet galvenokārt valodas dažādu līmeņu, slāņu izmantojums. Tamdēļ tulkotājas darbs noteikti bijis ne vien radoši grūts, bet arī rosinošs. Katrā ziņā lasījuma viegluma izjūtu ir izdevies sasniegt.