Foto: autors nezināms
AUTORS: Toms Kreicbergs
DARBA NOSAUKUMS: "Dubultnieki un citi stāsti"
IZDEVNIECĪBA: Zvaigzne ABC
ANOTĀCIJA: Ļoti gaiša un maiga grāmata — te nav daudz drūmas nolemtības, nedz slēptas apokalipses. Brīžam pat šķiet, ka autore grēko pret sižetu loģiku, bet ar laiku top skaidrs, ka loģika ir, tikai cita. Mānīgs ir arī autores vieglums, ar kādu tiek risināti konflikti un virzīts sižets, aiz šķietamā pašplūduma slēpjas liela meistarība ritma un izteiksmes līdzekļu kontrolē, tēli kā neviļus stāsta pat it kā ne par ko, šķiet, dzīve palikusi tur, ārā, tomēr vērojumi ir precīzi un atklāsmes — būtiskas.
Andra Konste
PAR AUTORU: Toms Kreicbergs dzimis Rīgā, beidzis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju. Pēc skolas beigšanas Toms devās uz ASV, kur ieguva bakalaura grādu fizikā un četrus gadus strādāja finanšu nozarē Volstrītā. Šo gadu laikā viņš paspēja gan vadīt kodolreaktoru un strādāt pazemes cinka raktuvēs Japānā, gan pārtulkot latviešu valodā Deivida Bodanisa grāmatu par Albertu Einšteinu "E=mc² : pasaulē slavenākā vienādojuma biogrāfija".
Ar zinātniskās fantastikas un fantāzijas darbiem Toms aizrāvās jau no agras bērnības – izlasījis visu, ko spēja atrast šajā žanrā latviešu valodā, viņš ķērās pie bibliotēku krājumiem svešvalodās, brīžiem lasot pat pa grāmatai dienā. Pirmos stāstus angļu valodā Toms sāka rakstīt divpadsmit gadu vecumā.
Ar pseidonīmu Tom Crosshill Toms publicējis stāstus tādos zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrā pazīstamos žurnālos kā Lightspeed, Orson Scott Card's Intergalactic Medicine Show un Beneath Ceaseless Skies. 2009. gadā viņš uzvarēja prestižajā zinātniskās fantastikas stāstu konkursā Writers of the Future. Toms ir ievērojamās Ņujorkas rakstnieku grupas Altered Fluid biedrs.
Nesen Toms ir atgriezies Latvijā un šobrīd raksta romānu. Stāstu krājums "Dubultnieki un citi stāsti" ir viņa pirmā publikācija latviešu valodā.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
RONALDS BRIEDIS
Dzejnieks
Stāsti, kurus radījusi patiesa mīlestība pret žanru, spēja saskatīt apkārtnē funkcionālu pārnesumu iespējas, entuziasms, apņēmība un spekulatīvās literatūras specifikas pārzināšana. Un viss sarakstījies kādas smeldzīgas romantikas ietonēts. Saldais ēdiens tiem zinātniskās fantastikas cienītajiem, kas mīl gudru un niansētu lasāmvielu. Labākajās lappusēs autora stilistiskās piruetes un prasme atainot varoņu izdarīto izvēļu psiholoģiskās nianses krietni pārspēj savu komentāros pieminēto literāro skolotāju iemaņas, kas var pavērt tam ceļu arī pie lasītājiem ārpus daudziem joprojām pasvešās subkultūras.
LITA SILOVA
Literatūrzinātniece un skolotāja
Pēc analoģijas ar savulaik latviešu trimdas literatūras visjaunāko paaudzi, kas sevi (visvairāk gan dzejā) izteica angļu valodā, ir jauns angliskotās Latvijas literatūras fakts. Neņemos apgalvot, vai fenomens. Stāstos tīkamajai fantāzijas brīvībai nereti iztraucē shematiskums, tādējādi lasītājam vieglāk kļūt par pētnieku, kas iemācās saskatīt, kā viss tapināts. Turpinājumā var vēlēt autoram piedzīvot citu lasītāju – lasīšanas brīnuma pārņemtu būtni, kas nespēj ne iedomāties, ne īsti prognozēt, kas sagaidāms aiz rakstnieka domu nākamā pagrieziena.
Negaidīti par visinteresantākajām teksta daļām šajā prozas krājumā kļuva tās, kuras bija neobligātas, klāt pievienotas – te domāju autora komentārus. Tas ir dzīvs un aktuāls materiāls jaunā rakstnieka daiļradīšanas psiholoģijas iepazīšanā: te vēstīts par idejas pirmavotiem, emocijām, arī zināmu mākslas mārketingu utt. Vai autora komentārus arī latviskojis tulkotājs? Lūk, te ir intriga, lai Toma Kreicberga stāstiem pievērstu lielāku uzmanību!
GUNTIS BERELIS
Rakstnieks un literatūrkritiķis
Toma Kreicberga stāsti – tā nav tradicionālā fantastika, ko mēdz ieklasificēt atbilstošā plauktiņā, papildinot ar vārdu „zinātniskā”; autors drīzāk darbojas ar mazliet skumīgām, mazliet groteskām, mazliet ironiskām, bet visādā ziņā emocionāli piesātinātām metaforām, nevis teorētiskiem pieņēmumiem un konceptiem „kas būtu, ja...”. Veidojas pasaule, kurā pūķi sapņo lidot uz Parīzi, padomju laika Rīgā uzbūvēts metro, ar kuru var braukāt šurpu turpu uz mūslaikiem, lāgiem pazibinās kāda mazliet baisa, mazliet ironiska postapokaliptiska ainava – ar cilvēkiem, kuri cits citam kāri ēd smadzenes, vai pasaule ar vienu vienīgu cilvēku, ļauži izjūt bezmaz izmisīgu nostalģiju pēc zombijiem, ko paši iznīcinājuši. Papildus akcentu krājumam piešķir autora komentāri, ar kuriem papildināts katrs stāsts un kuros autors apstāsta, kā un kāpēc tie tapuši. Lai arī komentāri ir gluži “no citas operas”, tomēr tie veiksmīgi iekļaujas krājumā, radot tādu kā “skatījumu no augšas”: nekas nav patiess, nekas nav melīgs, viss ir izdomāts.