Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Edvards Vitmors
TULKOTĀJA: Māra Poļakova
REDAKTORE: Dace Sparāne
DARBA NOSAUKUMS: "Sīnāja gobelēns"
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ANOTĀCIJA: “Edvards Vitmors bija viens no maģiskā reālisma lielmeistariem. Tas, ka viņa dzīves laikā viņa darbi neiemantoja slavu, ir kauns un izsmiekls. Viņš patiešām ir viens no nedaudzajiem rakstniekiem, ko man dzīvē ir gadījies sastapt, kuri ar saviem stāstiem māca ieraudzīt pasauli ar citām acīm, ar citu sirdi, bet vislabākais ir tas, ka viņš liek tavai dvēselei augt. Kaut arī viņa vairs nav starp dzīvajiem, ir pēdējais laiks, lai pasaule viņam par to atlīdzinātu. Toms Robinss? Džons Ērvings? Pat Dievs Vonnegūts – aizmirstiet! Lasiet Vitmoru.” Džonatans Kerols
PAR TULKOTĀJU: Māra Poļakova, 1975. gadā dzimusi rīdziniece, mācījusies krievu kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā, grieķu valodas Latvijas Universitātē un studējusi kristīgo teoloģiju Maskavā, vēl arī jidišu - Londonā. Kopš 2009. gada lielākoties dzīvo Jeruzālemē un Jeruzālemes Ebreju universitātē mācās ivritu, arābu valodu un teoloģiskas zinības.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
PAULS BANKOVSKIS
Rakstnieks
Šis ir gadījums, kad patiesi var teikt, ka bez tulkotāja nebūtu tulkojuma - Mārai Poļakovai var pateikties ne vien par lielisku literāra darba pārcēlumu no vienas valodas citā, bet arī paša šī darba un nebūt ne pelnīti mazzināmā, lai neteiktu - noslēpumainā Edavarda Vitmora pamanīšanu un “pārcelšanu” mūsu valodas telpā. Saprotams, tā nav nejaušība, jo piemērotāku tulkotāju Vitmora “Jeruzalemes kvarteta” grāmatām (“Sīnaja gobelēns” ir pirmā daļa) sameklēt būtu grūti. Dzīvodama lielu tiesu Jeruzalemē, Māra burtiski ir iekšā vēl vienmēr samudžinātajā kultūru, vēstures, politisko un sociālo attiecību raibumā, kas arī veido Vitmora grāmatu auduma pavedienus.
DACE RUKŠĀNA-ŠČIPČINSKA
Rakstniece
Edvarda Vitmora “Jeruzalemes kvartetā” pagaidām iznākusi tikai pirmā grāmata “Sīnaja gobelēns”, bet visi, kas ar to iepazinušies, jau dīdās nepacietībā pēc nākamajām daļām. Šajā grāmatā ir jāielasās, jo var gadīties, ka pirmās lapas rada neizpratni – kas tas vispār ir? Taču, tiekot tam pāri, rodas pēkšņa apjausma, kāpēc bija vajadzīgs tieši tāds iesākums – tas burtiski noklāj tavā priekšā krāšņu un mīkstu paklāja celiņu, pa kuru iesoļot mistērijā, kurā autors mums laipni ļauj ielūkoties, uzliekot uz paplātes pavisam citu skatījumu par Bībeles radīšanu un dzīvi ap Jeruzalemi dažādos gadsimtos. Māra Poļakova ir izdarījusi milzīgu darbu, pētot un izzinot gan vides, gan vēsturiskos kontekstus, lai varētu pēc iespējas precīzāk atveidot latviešu lasītājam to valdzinošo teksta burvību, kuru reiz piefiksējis Vitmors. Lasīt grāmatu ir neparasti viegli – šķiet, Poļakova tulkojusi kā rotaļājoties vai dejojot. Priecē, ka grāmata nav izraibināta ar neskaitāmām, sarežģītiem tulkojumiem bieži raksturīgām, atsauksmēm – šajā gadījumā tās tikai lieki gurdinātu alkatīgo skrējienu.
ANDRA KONSTE
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja
Neparasta likteņa autors uzrakstījis vēl neparastāku grāmatu. Te nu īsti vietā pirms tam izlasīt arī 1001 nakts pasakas, lai vieglāka iejušanās raibo personāžu, viņu attiecību un apsēstību stāstos visdažādākajos pasaules nostūros. Jābrīnās par autora un arī tulkotājas erudīciju, fantāziju un drosmi tam visam izsekot un neapmaldīties, jo pati bieži vien šķīru lapas atpakaļ, lai saprastu, kas tad šis te bija, par ko pārtapa un ko darīja – angļu lords kļūst par arābu svēto, pa ceļam sarakstot monogrāfiju par Levantes seksu 33 sējumos, Hadžs Harūns jau trīstūkstoš gadus aizstāv Jeruzālemi ar aprūsējušu krustnešu bruņucepuri galvā, Sterns neatlaidīgi mēģina izveidot savu sapņu valsti, kur mierā un draudzībā dzīvotu ebreji, arābi un kristieši... Tomēr, kā izcilā persiešu paklājā, raksti nesajūk un savijas, izveidojot aizraujošu (kam gan svarīgi, cik patiesu) un spilgtu mākslas darbu. Paskatīties uz pasauli no citiem redzesleņķiem, nesabīties un pieņemt to visā daudzveidībā, būt drosmīgiem baudīt un priecāties – paldies Mārai Poļakovai, kura spēja to visu brīnišķīgi latviskot - kā gan mēs līdz šim dzīvojām bez Edvarta Vitmora!