"Ik diena"



Foto: LALIGABA publicitātes attēls

AUTORS: Juris Kronbergs

REDAKTORE: Ieva Lešinska

DARBA NOSAUKUMS: "Ik diena"

IZDEVNIECĪBA: Mansards

ANOTĀCIJA: Ik diena" ir Jura Kronberga (1946) dzejas triloģijas "Nebūtības izplatījumā" noslēdzošā daļa, krājumu "Vilks Vienacis" (1996/2008) un "Notikumu apvārsnis" (2002) sava veida antitēze. "Kronberga poētika te ir neierasti askētiska, allaž virtuozi izmantoto dzejas līdzekļu arsenālu viņš liek lietā taupīgi, it kā pārbaudīdams un izaicinādams pats sevi un vienlaikus nebaidīdamies atklāties lasītājam bez joka plēsēja un asprāša maskas. "Ir tapis jauns dzejoļu krājums, kurā pazīstams, visās paaudzēs populārs dzejnieks mums parādās jaunā, negaidītā gaismā," grāmatu raksturo redaktore Ieva Lešinska.

PAR AUTORU: Dzejnieks un tulkotājs. Dzimis 1946. gadā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Studējis ziemeļu un baltu valodas, literatūras vēsturi Stokholmas universitātē (1966-74). Bijis kasieris metro. Publicējas kopš 60. gadu vidus. Raksta gan latviešu, gan zviedru valodā. 60.-70. gados darbojies latviešu rokmūzikas grupās, "Prusaku ansambļa" skaņuplatē "Dvēsele uz grīdas" J. Kronbergs lasa savu dzeju mūzikas pavadījumā.
2010. gadā izdota pirmā Jura Kronberga sarakstītā grāmata bērniem - "Mākoņu grāmata".
Latvijas PEN kluba priekšsēdis (1991-1993). Bijis Zviedrijas valdības un parlamenta tulks (1987-1992), Latvijas vēstniecības Stokholmā (1992-2002) kultūras atašejs. J. Kronberga darbs Latvijas vēstniecībā Zviedrijā sekmējis Latvijas un Zviedrijas kultūras sakarus. J. Kronbergs ir galvenais latviešu literatūras tulkotājs zviedru valodā – tulkojis latviešu tautasdziesmas, V. Strēlertes, V. Belševicas, I. Ziedoņa, K. Skujenieka u.c dzejnieku darbus. Latvijā izdota zviedru dzejas izlase "Mani zviedri" (2000). Saņēmis Ojāra Vācieša prēmiju (1988), Zinaīdas Lazdas godalgu (1994), Dzejas dienu balvu (1997), LRS tulkotāju balva (1999), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1998), Zviedrijas Ziemeļzvaigžņu ordeni (2000). LZA goda loceklis (2003).

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

RONALDS BRIEDIS

Dzejnieks

Nezaudējusi sev raksturīgo rotaļīgumu, Kronberga dzeja tiecas atbrīvoties no spilgtu, pārsteidzošu tēlu metaforizācijas, kļūstot teju vai caurspīdīga. Kā palielināmais stikls, kas pacelts virs dzejnieka plaukstu šķērsojošās dzīves līnijas un kurā tās smalkais tīklojums iegūst cita mēroga plašumus.

LIĀNA LANGA

Dzejniece

Dzeju krājums ir ikdienas pieraksts skaudri precīzā valodā, nesaudzējot sevi un uzlūkojot realitāti, pakāpeniski un arvien vairāk atbrīvojoties no ilūziju fokusa. Starp autoru un ikdienu nav starpnieku. Dzejnieks ir dzejnieks arī staidzinot suni un apmeklējot banku, un Jura Kronberga dzejoļi ir tam pierādījums. Grāmata ir dzejas prakses paraugs. Pierakstīt diendienas trokšņus un sevī skanošo valodu ir tāpat kā meditēt vai elpot. Laika ritējuma un nāves nenovēršamība ir šā krājuma kamertonis.

GUNTIS BERELIS

Rakstnieks un literatūrkritiķis

Jura Kronberga dzejoļu krājums Ik diena pabeidz poētisko triloģiju, kas tapusi ilgus gadus un kurā ietilpst Vilks Vienacis (1996) un Notikumu apvārsnis (2002). To patiesi var uzskatīt par triloģiju, jo Kronberga dzeja lāgiem mēdz būt ļoti personiska un konkrētam notikumam vai viņa biogrāfijas laikposmam piesaistīta. Tieši šis autora nepārtrauktās “klātbūtnes efekts” piešķir triloģijai vienotību, kaut arī paši krājumi ir brīžiem pat radikāli atšķirīgi. Krājumā Ik diena Kronbergs atteicies no tālajām ekspedīcijām laiktelpā, kādas bija raksturīgas Notikumu apvārsnim, un vairāk pievērsies pasaulei sevī. Taču - nebūt nav kļuvis ikdienišķs. Kronberga dzeja patiesi piesātināta ar sadzīviskām un ikdienišķām asociācijām, taču nekad nenolaižas līdz primitīvismam; viņš mēdz būt dzejniekam pat neraksturīgi konkrēts, bet tai pašā laikā uzdzirkstī ar visaugstākās raudzes metaforiku; Kronbergs ir ekstravagants, taču šīs ekstravagances ir apbrīnojami delikātas, nemēģinot ērcināt vai provocēt lasītāju, ja vien par provokāciju neuzskata pašu Kronberga dzejas esamības faktu - dzeja, kas nemitīgi vedina/provocē sekot autoram pa viņa paradoksālajiem metaforu un domu līkločiem - arī tad, kad autors ezermalā grib barot valzivi ar tomātiem.


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA