“Gaidot vārdus”

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Artis Ostups

Dzejnieks

Tā vien šķiet, ka, strādājot pie Jāna Unduska īsprozas izlases "Gaidot vārdus" tulkojuma, Maimai Grīnbergai nācies interpretēt visīstāko valodas mūziku. Unduska brīnišķīgais stils, ko bagātina spilgta erudīcija un savdabīga ironija, strādā arī latviešu valodā. Dažkārt Unduska darbi pietuvojas esejas izteiksmei, citkārt – dzejas blīvumam, taču vienmēr patur noslēpumā viltību, kas viņa prozu padara tik skaistu.

Anda Baklāne

Literatūrkritiķe

Ap šo grāmatu ir ļoti daudz mīlestības. “Mana mīļā tulkotāja” – Undusks raksta grāmatas pēcvārdā, “mīlas pilns šoks” – saka literatūrzinātniece Bārbala Simsone, bet dzejnieks un filosofs Artis Ostups nevar noticēt, ka “lasa kaut ko tik labu”. Protams, arī pati grāmata ir par dažādām mīlestības formām un izpausmēm. Šāda mīlestības koncentrācija patiesi ir visai neparasta. Vai nu mazums autoru un tulkotāju, kas tiek slavēti par valodas virtuozitāti, bet šeit veidojas dziļākas jūtas pret tekstu, un, grāmatu lasot, cilvēks pēkšņi saprot, kā viņam visu šo laiku ir trūcis. Mums visu laiku ir trūcis šādas intelektuālas prozas, kas burtiski sniedz izslāpušajam prātam vēsu ūdens glāzi, stiprina ticību filosofijai un literatūrai un pie reizes - reabilitē esejas žanru.

Ilmārs Šlāpins

Filozofs un publicists

Ārkārtīgi gudra un patīkama grāmata, kas pārlasāma vairākkārt un glabājama gultas galvgalī vai ceļojuma somā. Nav jēgas stāstīt, par ko tā ir, dažādos gados rakstīto stāstu izlase ir veidota pārdomāti, taču vienalga atstāj nepilnīgu iespaidu – gribas lasīt vēl, gribas, lai noslēpumainais autors, kurš spēj tik negaidīti autentiski atainot tik ļoti dažādu varoņu domas un pārdzīvojumus, turpinātu rakstīt un stāstīt mums arī par citiem, ne mazāk interesantiem cilvēkiem. Apbrīnojams ir arī Maimas Grīnbergas darbs, radot viegli lasāmu, siltu un vienlaikus blīvu, bagātu un inteliģentu latviešu valodu, kuras mums pēdējā laikā tik ļoti ir trūcis.