“Stāsti”

3.335

Publicēts: Sestdien 19. marts 2016

stāsti
Inga Žolude
Foto: Ģirts Raģelis

IZDEVĒJS: Dienas grāmata


AUTORS: Inga Žolude


ANOTĀCIJA: Šis septiņu garstāstu krājums ir rakstnieces Ingas Žoludes piektā prozas grāmata līdzās iepriekš iznākušajiem trim romāniem. Kā īsi rezumē pati autore: "Šīs grāmatas stāsti ir tapuši no vērošanas – visbiežāk sevis vērošanas, dabas, cilvēku vērošanas – un no ieklausīšanās – visbiežāk klusumā, sevī, vārdos. Tēli šajos stāstos runā, taču bieži vien vārdi ir ietilpīgāki, pirms tie izteikti, – vēlējos uzrakstīt par stāstiem, ko mēs nesam sevī un par kuriem neviens, iespējams, nenojauš."


PAR AUTORU: Prozaiķe Inga Žolude dzimusi 1984. gadā. Studējusi Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē, kur ieguvusi maģistra grādu angļu filoloģijā. No 2008. līdz 2009. gadam studējusi Anglofono literatūru doktorantūras programmā Dienvidilinojas Universitātē ASV. Kopš 2002. gada publicējas dažādos kultūras un literatūras plašsaziņas līdzekļos. Prozas konkursos apbalvoti stāsti "Netīrā veļa" un "Dzīvokļa jautājums". 2008. gadā iznācis debijas romāns "Silta zeme". 2010. gadā izdots stāstu krājums "Mierinājums Ādama kokam", par kuru saņēmusi 2011. gada Eiropas Savienības balvu literatūrā. 2012. gadā iznācis otrais romāns "Sarkanie bērni", par kura manuskriptu 2011. gadā saņēmusi 2. godalgu Latvijas Rakstnieku savienības un R. Gerkena romānu konkursā. Trešais romāns "Santa Biblia" izdots 2013. gadā. Regulāri raksta recenzijas par latviešu un ārzemju autoru darbiem. Atdzejojusi F. Larkina, R. Kroforda un citu autoru dzeju.
Vairākkārt piedalījusies festivālā "Prozas lasījumi", 2013. gadā saņemot galveno balvu par stāstu "Rakstnieku nams". Iesaistījusies arī citos literatūras un kultūras projektos un konkursos, kā arī ieguvusi dažādas stipendijas – Fulbraita stipendiju, Ziemeļvalstu Ministru padomes stipendiju "Baltijas Slepinirs" u.c.



SATORI sarunas

 

Ekspertu vērtējumi:

Sandra Ratniece

Literatūrzinātniece

Nepretenciozais nosaukums "Stāsti" patiesībā atklāj dažas būtiskus pretenciozus faktus (pozitīvā nozīmē) gan par Ingu Žoludi, gan par grāmatu, un ar pārliecību varu teikt, ka tā ir profesionāli izstāstītu stāstu grāmata. Autores meistarība atklājas vairākos aspektos. Pirmkārt, stāstu kompozīcija – nodaļas "Ceļš", "Putekļi" un "Nams" ar katru nākamo grāmatas lappusi arvien dziļāk ieved lasītāju cilvēka psiholoģijas līkločos un labirintos, un to dara pārliecinoši. Otrkārt, autore drosmīgi iejutusies maskulīnajā pasaulē – stāstu galvenie varoņi ir vīrieši, un stāsti tiek izstāstīti galvenokārt no vīrišķās pozīcijas. Ingas Žoludes vīrišķais pasaules redzējums pārliecina. Treškārt, stāstu varoņi ir dažāda vecuma, sākot no jaunekļa ekscentrisma līdz sirmgalvju dzīves atklāsmēm. Īpaši pārsteidz, aizkustina, suģestē autores pārliecinošais sirmgalvju tēlojums stāstā "Ceļš". Ceturtkārt, lasot stāstus, varam priecāties par bagātīgo latviešu valodu – lasīt šo Ingas Žoludes stāstu grāmatu, nozīmē līdz mielēm izbaudīt autores valodas mežģīnes, tās bagātību un rimto plūdumu. Ar baudu izgaršoju tekstu.

 

Anda Baklāne

Literatūrkritiķe

Ingai Žoludei kā rakstniecei piemīt neparasti stingrs raksturs un dzelžains tvēriens. Pat brīžos, kad viņas stāstos notiek sirreālas lietas, tās izzīmētas ļoti tieši un konkrēti, un viņas varoņiem netiek īpaši ļauta vaļa klīst apkārt bez darba un attīstības. Tāpat nekāda auklēšanās nenotiek ar lasītājiem, kuriem tiek rādīti gan noklusētie, gan neglītie dzīves aspekti, kā arī visāda knosīšanās, uz kuru saskaņā ar pieklājības normām atļauts nolūkoties tikai bērniem, kino operatoriem un rakstniekiem. Kāda Žoludes varoņa vārdiem izsakoties, viņa "maskē līdzjūtību aiz smiekliņa" vai dažkārt – aiz neieinteresēta novērotāja maskas. Līdz ar to arī Žoludes valodas teikumi parasti ir tikai slēpti emocionāli un patmīlīgi nedižojas ar latviešu valodas dekoratīviem greznumiem – tie drīzāk atgādina pedantiski nošūtas raupjas vīles un liek domāt par biežām nodarbībām svaru zālē (jeb rakstnieku namā). Jaunajā grāmatā cita starpā Inga ļoti kolorīti iegrāmatojusi dažādus tipiski mūsdienīgus Eiropieša dzīves motīvus, īpaši tas sakāms par viņas pagalam nesmalkjūtīgajām un trāpīgajām reportāžām no mazu bērnu vecāku dzīvēm.

 

Austra Gaigala

Literatūrzinātniece

Pabeigtība un veselums. Tās ir divas pirmās asociācijas, pirmie vārdi, kas impulsīvi raksturo Inga Žoludes stāstus un krājuma kompozīciju tūlīt pēc tā izlasīšanas. Nevienas liekas rindkopas, nevienas atkāpes, kas radītu vaicājumam vai iebildei pavērtu spraugu rūpīgi vērptajā, bet tomēr vieglajā un nesablīvētajā, svaigajā valodas plūdumā. Varoņu raksturi ir lakoniski un vienlaikus ietilpīgi, sižetu virzība pakārtota dvēseles smalkajam mehānismam, reizēm ieaijājot rāmā noskaņas plūdumā un teju nemanāmās pakāpeniskās pārvērtībās, kuru šķietamo paredzamību pārtrauc negaidīts risinājums, reizēm pārsteidzot ar spēju nosacītas realitātes uzplaiksnījumu. Ingas Žoludes prozā egoisms kļūst par mākslu.

 

Loreta V.

10.klases skolniece

Ingas Žoludes "Stāsti" ir vairāku darbu sakopojums, taču tiem ir tuvu līdzīgs saturs – tiek runāts par rakstniekiem un viņu pasaules skatījumu –, līdzīgs izpildījums, kā arī atziņas un pārdomas.
Lai arī vairāk tiek izmantota vienkārša, ikdienišķa valoda, darbība notiek ne Latvijā, bet ārzemēs, arī atainotie cilvēki ir atsvešināti, stāstos tiek iekļauti daudz mākslinieciski domu graudi un apraksti, un līdz ar to iekļauta tiek arī mākslinieciskā valoda.
Rakstniece izteikti atzīmē tēlu iekšējo pasauli un būtiski akcentē dažādas sadzīviskas aprakstu detaļas.
Ļoti piesaista daudzie domu graudi, kas tiek iepīti stāstos un varoņu ikdienas pārdomās, kas liek ar tādu pašu skatījumu pavērot savas ikdienas problēmas un pārdomāt tās no cita skatu punkta – censties vairāk izzināt savu iekšējo pasauli. Kā arī grāmata attīsta paša māksliniecisko pasauli.

 

Karīna O.

10.klases skolniece

Izlasot Ingas Žoludes grāmatu "Stāsti", ir vēlme dziļāk ielūkoties arī savā iekšējā pasaulē, iedvesmojoties no rakstnieces atklātajām domām dažādu galveno varoņu izpildījumā atšķirīgajos stāstos. Darbā tiek izmantota sarunvaloda un arī mākslinieciskā valoda, veidojot baudāmu dažādību, lasot dažādos stāstus. Būtiski tiek iekļauti varoņu, darbības vai domu apraksti. Lasot stāstu, ne reizi vien iegrimu dziļākā domu pasaulē, kā arī mākslinieciski iedvesmojos un attīstīju pati savu radošumu. Stāsti ļauj aizdomāties tālāk nekā tikai par realitāti, kas ir mums apkārt.

Our website is protected by DMC Firewall!