Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORE: Luīze Pastore
MĀKSLINIECE: Elīna Brasliņa
DARBA NOSAUKUMS: “Svešinieka atnākšana”
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: “Svešinieka atnākšana” ir trešā grāmata detektīvstāstu sērijā bērniem “Mākslas detektīvi”. Tajā mazie detektīvi Poga un Teo turpina izmeklēt ievērojamāko Latvijas mākslinieku mākslas darbu noslēpumus. Šoreiz piedzīvojumu virpulī detektīvus ierauj mākslinieks Niklāvs Strunke ar gleznu “Cilvēks, kas ieiet istabā”. Avīzes un laikraksti jau vairākas nedēļas ziņo, ka Rīgas iedzīvotājus biedējot kāds svešinieks pelēkā mētelī, kurš staigājot cauri māju sienām kā spoks. Detektīvs Teo ķeras pie lietas izmeklēšanas un aci pret aci sastopas ar Pelēko Vīru. Sekojot putekļu smaržai un Pelēkā Vīra saucienam “Čau!”, Teo kopā ar savu pārinieci Pogu un viņas resno takšeli Komatu dodas Rīgas ielās, lai noskaidrotu, vai māksla tiešām spēj izkāpt no apputējušu gleznu rāmjiem un pastaigāties mūsdienu Rīgas ielās. Mākslas detektīvi atklās Pelēkā Vīra noslēpumu un izdibinās, kurš tad īsti Rīgā ieviesis itālisko sveicienu “Čau!”.
PAR AUTORI: Luīze Pastore “Starptautiskās Jāņa Baltvilka balva 2015” ieguvēja bērnu literatūrā par sēriju “Mākslas detektīvi”, “Latvijas Literatūras gada balva 2013” ieguvēja nominācijā “Labākais latviešu autora oriģinālliteratūras darbs bērniem” par grāmatu “Maskačkas stāsts”. Studējusi Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcās (2010), piedalījusies Jauno un iesācēju autoru seminārā (2009). Vada radošās rakstniecības darbnīcas bērniem.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Lita Silova
Literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece
Mākslas detektīvu sērijas trešā grāmata (šoreiz par mākslinieku Niklāvu Strunki) ir izaugusi kopā ar kaislīgajiem lasītājiem. Atjautības un zinātkāres veicināšanas sistēma turpinās, bet jau iepazītā formula, kā iekļūt gleznā, šoreiz aktīvi jāpatur prātā: atklājas, ka reizēm latviešu mākslas vēsturē īpašo gleznu varoņi paši mēdz paviesoties mūsdienu pasaulē. Patīkami, ka, sērijai turpinoties, arvien daudzveidīgāk jūtama rakstnieces radošās izpētes elpa, lai spilgti raksturotu pašus māksliniekus un viņu darbus un nedarbus, kā arī arvien kārdinošāk parādītu dažādu laikmetu garšu gan tēlos, gan vārdspēlēs. Sērijas nākotnes vilinājumā vienlaikus ir arī nopietns izaicinājums: kā saglabāt zināmo, to pievilcīgi atgādinot, kā atrast ikreiz noslēpumaino, vairoties no atkārtošanās.
Sandra Ratniece
Literatūrzinātniece
Luīzes Pastores un mākslinieces Elīnas Brasliņas kopdarba trešā grāmata turpina pirmajos divos stāstos aizsākto ideju par mazo mākslas detektīvu piedzīvojumiem. Grāmatu sērija ir aizraujoša un augsti vērtējama tās uzstādījuma dēļ, proti, pirmkārt, aptverta plaša auditorija – no bērna līdz pusaudzim. Otrkārt, tā ir izglītojoša grāmata, jo autores galvenā ideja slēpjas latviešu mākslas klasiķu darbu apspēlē, to paveicot ļoti atraktīvā, neuzbāzīgā veidā, tādējādi mazajā lasītājā radot interesi par konkrēto gleznu, tās autoru un laikmetu, kurā mākslinieks dzīvojis. Ļoti noderīgs gan mazajai auditorijai, gan vecākiem ir grāmatās ievietotais informatīvais materiāls: grāmatas sākumā apskatāma notikumu virzītājas gleznas reprodukcija, savukārt tās noslēgumā ir enciklopēdiska informācija gan par mākslinieku, gan par gleznas tapšanu. No vienas puses, grāmatu sērijas "Mākslas detektīvs" trešās grāmatas varoņiem vislabāk var dzīvot līdzi, ja izlasītas pirmās divas un jau iepazīti sērijas galvenie varoņi Teo, Polīna (Poga) un Komats un viņu iejušanās iemesli mākslas detektīvu ādā, no otras puses grāmatu "Svešinieka atnākšana" (autores intelektuālā rotaļa ar Niklāva Strunkes gleznu "Cilvēks, kas ieiet istabā (1927) un Aleksandra Čaka dzejoli "Jaunkundze ar sunīti") var uztvert arī kā autonomu darbu – aizraujošu, piedzīvojumiem un kultūras vēstures bagātu, taču ne uzbāzīgu faktu piesātinātu detektīvstāstu, kuras mākslinieciskā paņēmiena pamatā ir ceļošana laikā, kas garantēti piesaista mūsdienu mazākās mērķauditorijas uzmanību. Ja salīdzina ar pirmajiem diviem stāstiem, trešais ir mākslinieciski, sižetiski un stilistiski visnoapaļotākais un informatīvi visblīvākais, un papildus autore izvēlējusies paralēli N. Strunkes gleznas apspēlei mazos lasītājus iepazīstināt arī ar A. Čaka dzejoli, piedevām vēl mudinot lasītājiem pašiem kļūt par literatūras detektīviem.
Austra Gaigala
Literatūrzinātniece
Luīzes Pastores "Svešinieka atnākšana", trešā grāmata viņas radītajā sērijā "Mākslas detektīvi", pagaidām atzīstams par veiksmīgāko un mākslinieciski spilgtāko stāstu šajā izdevumu virknē. Tā galvenais trumpis – teksts vairs nepakļaujas tikai un vienīgi par konkrētās grāmatas vadzvaigzni un intrigas avotu izvēlētās latviešu mākslas lielmeistera gleznas sižetam un radīšanas laikposmam, kā tas vērojams iepriekšējo divu grāmatu "Pazudušais pērtiķis" (Jaņa Rozentāla glezna "Princese un pērtiķis",) un "Neredzamais cilvēks" (Kārļa Padega glezna "Zābaki un suns") gadījumā. Bet varbūt tas ir arī likumsakarīgi. Ja pirmajā stāstā sērijas galvenie varoņi Teo un Poga pirmo reizi saskaras ar iespēju izmantot gleznu kā pāreju citā laikmetā, savukārt otrajā stāstā pieslīpē ceļošanas laikā un telpā prasmes un tehniku, tad, nonākot līdz trešajai grāmatai, gan tās varoņi, gan lasītājs jau ir pietiekami sagatavoti smalkākam un niansētākam izaicinājumam. Šajā gadījumā tā ir teksta ciešā mākslinieciskā sabalsošanās ar Niklāva Strunkes gleznu "Cilvēks, kas ieiet istabā". Autores radītā vides un tēlu vizualizācija gan stilistiski, gan būtiskāko māksliniecisko principu ziņā sasaucas un papildina izvēlēto N. Strunkes kompozīciju – plakņu savstarpējo saspēli, to nosacītību, telpas un laika robežu nojaukšanu. Protams, arī detektīvintriga ir viscaur klātesoša!