Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Arturs Alliksārs
TULKOTĀJS: Guntars Godiņš
REDAKTORE: Raita Saleniece (konsultante)
MĀKSLINIEKS: Aigars Ozoliņš
DARBA NOSAUKUMS: "Dzeja"
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
ANOTĀCIJA: Arturu Alliksāru (1923 – 1966) var dēvēt par vienu no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions, apcietinājums, lēģeris Mordvijā, atgriešanās Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. “Viņa dzeju nav iespējams pārtulkot tradicionāli, sekojot tikai domai, noskaņai, poētikai, ir nepieciešama kāda neapzināta, bet sajūtama atbrīvotība, improvizēšanas spējas, muzikālā dzirde. Esmu gadiem to pētījis un mēģinājis pārkausēt alliksārisko dzejas un valodas brīnumu latviešu valodā,” atzīst atdzejotājs Guntars Godiņš.
PAR AUTORU: Arturs Alliksārs Kam tavs neprāta naidīgais acu skatiens pret mani tā pavērsts?
Vai tad ceļmalā vairs apstāties nedrīkst?!
Kaut kur ir jābūt tak vietai, kur stulbuma nav un kur varu es sakoncentrēties.
Projām no uzbāzīgām uzdzīvēm.
Projām no askētu ākstīšanās.
Projām no kņadu kņadēšanas.
Projām no trulā tukšuma svētlaimīgās mazasinības un aptaukojušās apmierinātības.
I neprasi, pie kādas putnu sugas es piederu.
Nosaki to pēc manām dziesmām.
Es nezinu, vai izturēs balss, bet aizvērt muti vairs nevaru.
Jo grūtāk ir dziedāt, jo neiespējamāk klusēt.
Neboli savas zvērojošās acis.
Es zinu, kas esi tu.
Mana atmiņa mudžēt mudž no mūsu tikšanām.
Tu neesi nemaz tik maza, kā rādies, ne arī tik liela, kā zīmējies.
PAR TULKOTĀJU: Guntars Godiņš Dzimis 1958. gadā. Dzejnieks un tulkotājs no somu un igauņu valodas, ilgus gadus bijis kultūras atašejs Latvijas vēstniecībā Igaunijā. 5 dzejoļu krājumu autors (Tas nepasacītais. Rīga: Liesma, 1985.Ar atpakaļejošu datumu. Rīga: Liesma, 1989. Ēnu nesēji. Rīga: Artava, 1993. Nakts saule. Rīga: Nordik, 2000.CV [izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: J. Roze, 2008) un 29 grāmatu tulkotājs.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ronalds Briedis
Dzejnieks
Katrā nākamajā darbā Godiņš tiecas kardināli mainīt jau iestrādātos izteiksmes līdzekļus, un viņa atdzejoto autoru izvēles pamatā ir gan maksimāls kontrasts, gan centieni bagātināt latviski lasāmo dzeju ar tām intonācijām, kas te mazāk pārstāvētas vai pat pilnībā iztrūkstošas. Artura Alliksāra dzejā Godiņam nākas atrast kompromisu starp igauņu autora valodas skaniskā un semantiskā segmenta atveidi. Nav daudz atdzejojumu, ko lasot rodas iespaids, ka tas ir nevis pārcēlums, bet latviešu valodā tapis oriģināls. Šajā grāmatā jaunrade vērojama ik lappusē.
Anna Auziņa
Dzejniece
Savādnieks, brīvdomātājs un valodas paplašinātājs Arturs Alliksārs bija unikāla un svarīga parādība gan Igaunijas, gan visas Eiropas dzejā, tāpēc plašāka viņa dzejas apkopojuma iznākšana latviešu valodā ir būtisks notikums Latvijas kultūrā. Lai mēs gūtu pēc iespējas tuvāku priekšstatu par šo savdabīgo dzejnieku, Guntars Godiņš gadu gaitā ir radījis veselu Alliksāra atdzejas sistēmu.
Arvis Viguls
Dzejnieks, literatūrkritiķis
Arturs Alliksārs bija neordināra personība un neordinārs dzejnieks, ne tikai modernisma poētiskā arsenāla, bet arī klasiskās dzejas formas un valodas skanisko efektu meistars; viņa dzeja sabalsojas ar igauņu tautas dziesmām. Guntara Godiņa atdzejojumi tapuši ilgi un rūpīgi, lai to visu pārnestu arī latviešu valodā. Grāmata, kas liek noticēt oriģināla īpašajai vietai igauņu literatūrā un atdzejotāja spējām.