Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORE: Māra Zālīte
MĀKSLINIEKS: Māris Garjānis
DARBA NOSAUKUMS: "Pieci pirksti"
IZDEVNIECĪBA: Mansards
ANOTĀCIJA: Autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos kopā ar ģimeni mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā. Grāmata pārliecinoši nostājas līdzās latviešu autobiogrāfiskās literatūras labākajiem piemēriem – Doku Ata, Ernesta Birznieka-Upīša, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Kalniņa, Vizmas Belševicas un, no nesenā laikā publicētajām grāmatām, Gundegas Repšes bērnības tēlojumiem – un iezīmē jaunu posmu mūsdienu latviešu rakstnieku prozā.
PAR AUTORI: Ievērojamās dzejnieces, dramaturģes un sabiedriskās darbinieces Māras Zālītes pirmais prozas darbs pieaugušajiem. Piecu dzejoļu krājumu un 21 iestudētas lugas autore Māra Zālīte saņēmusi V. Majakovska prēmiju (Gruzijā, 1982), Andreja Upīša prēmiju (1985), Ojāra Vācieša prēmiju (1989), Aspazijas prēmiju (1992), Herdera prēmiju (Vācijā, 1993), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Literatūras gada balvu (2002, 2005), Jāņa Baltvilka balvu (2012). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1998). "Billes pēctece." (Raimonds Briedis)
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Raimonds Briedis
Literatūrzinātnieks
Atšķirībā no citām „bērnības utopijām”, kurās rakstnieki atgriezušies bērnības atmiņu pasaulē un „utopiju” uzbūruši, Māras Zālītes Laura atgriežas „utopijā”, lai atgūtu bērnību, pārtopot no Lauras trešajā personā par pirmās personas „es”. Andulim, Jancim, Annelei un citiem bērniem latviešu literatūrā pievienojas Laura, gados jaunāka, bet krietni vien pieredzējušāka, kaut pati to neapzinās, ar tikpat zinātkāru, vērīgu un gaišu pasaules redzējumu. Billes pēctece.
Ieva Lešinska-Geibere
Tulkotāja
Stāstiem par izsūtījumu Sibīrijā un atgriešanos no tās pievienojas Māras Zālītes "Pieci pirksti" – par piecgadīgo Lauru, kas atgriežas mājās, kuras nekad nav bijušas mājas, bet gan fantasmagorisks, vecāku uzburts tēls. Stāsta vērtība ir detaļās – niansēti iztēlotajā (atmiņā atsauktajā?) Lauras konfrontācijā ar realitāti, kas sapņu un mītu Latvijai atbilst tikai daļēji un ir jāapgūst un jāpadara par savu. Zālītes varoņi ir interesanti un spēcīgi raksturi, valoda – spraiga un tēlaina.
Jānis Vādons
Dzejnieks, tulkotājs
Grāmata, kurā pārsteidz ne tikai pats fakts par Māras Zālītes pievēršanos prozas žanram, bet arī grāmatas neapšaubāmā kvalitāte. Kvalitāte, ko dažbrīd veido autorei līdz šim neraksturīgs rokraksts, apliecinot citu (jaunu?) radošās neatkarības pakāpi, piemēram, valodas lietojumā. /../ Pavisam noteikti – vērtīgs ieguvums latviešu literatūrā, apliecinot, ka okupācijas laiks joprojām spēj būt aktuāla un interesanta tēma, kas nebūt nav izsmelta.
Dace Rukšāne-Ščipčinska
Rakstniece
Neticami spilgts un gaišu dzirksteļu piesātināts bērnības tēlojums: maza meitene tikko atgriezusies no izsūtījuma Sibīrijā, kur arī dzimusi. Par smagām lietām ir jāraksta dzejniekiem – ir sajūta, ka no mūsējiem tikai viņi spēj grūtumu pārvērst pieneņpūkās un dubļus dzidrumā.