Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Jānis Joņevs
MĀKSLINIEKS: Reinis Pētersons
DARBA NOSAUKUMS: "Jelgava 94"
IZDEVNIECĪBA: Mansards
ANOTĀCIJA: Grāmata ir par pusaudžiem pagājušā gadsimta 90. gados. Viņi sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai. Grāmata ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Vai tas izdodas? Vai šos solījumus iespējams turēt?
PAR AUTORU: Jānis Joņevs dzimis 1980. gadā. "Jelgava 94" ir viņa pirmā grāmata.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ieva Lešinska-Geibere
Tulkotāja
Jānim Joņevam izdevies spilgti attēlot pasauli, kādu to redzējuši 1990. gadu vidus pusaudži. Vide, valoda, domāšanas veids ir ļoti ticams un (pēc tam, kad apgūtas žargona nianses) pazīstams, jo arī tie, kam daudz vairāk gadu nekā Joņevam, reiz bijuši tikpat "nepareizi pareizi" kā viņa varoņi, arī viņu dzīve kādreiz sekojusi līdzīgām sižetiskām līnijām, kas atšķīrušās detaļās, bet ne pēc būtības. "Jelgavas 94" popularitātes fenomens atgādina to, ko 1970.gadu jauniešiem nozīmēja Selindžera "Uz kraujas rudzulaukā" tulkojums latviešu valodā. Joņeva darbs ir brāzmains, aizrautīgs, aizraujošs un reizē nopietns pieteikums uz vietu latviešu mūsdienu prozā.
Ieva Kolmane
Literatūrkritiķe, tulkotāja
It kā „es” pierakstīta jaunības piedzīvojumu hronika, Jelgava tomēr nav tikai banāla dienasgrāmata – tā tīši vai netīši auditorijā ievibrē ne vien personiski intīmas, bet arī literāri atpazīstamas stīgas. Grāmata latviešu literatūrā iedzīvina 20. gs. nogales Rietumu pasaules literatūras strāvu – centienus literārā tekstā iemūžināt subkultūras. Kā saka Guntis Berelis – „vibrējošs” romāns.
Dace Rukšāne-Ščipčinska
Rakstniece
Iesākumā mazliet baidījos lasīt šo grāmatu, jo recenzijās bija rakstīts, ka tas par smago mūziku un deviņdesmitajiem, kas manai jaunībai ir nebaudīta pieredze. Muļķe biju! “Jelgavu 94” var lasīt arī, pilnībā neko nesaprotot no minētajām realitātēm, jo tur ir daudz citu, vēl pārāku vērtību. Tur ir jauniešu centieni un šaubas, rēcīgas un neveiklas tieksmes atšķirties no pūļa, kurā pats esi iegrimis līdz ausīm – izdošanās un neveiksmes, apmulsums un uzvaras prieks, ko ikviens no mums ir izbaudījis neatkarīgi no melodijām un apdzīvotās vides. Prieks, ka prozā kā debija ienāk nobriedusi personība un labi strukturēts teksts.