Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Juris Zvirgzdiņš
MĀKSLINIECE: Gita Treice
DARBA NOSAUKUMS: "Taro, Tama un Kicune"
ANOTĀCIJA: Grāmata bērniem "Taro, Tama un Kicune" iecerēta kā teiksmains stāsts par XVI - XVII gadsimta Japānu, laiku, kad šī citām kultūrām un ietekmēm slēgtā sala sastapās ar Rietumiem - holandiešu, portugāļu un spāņu kuģotājiem. Meklējot savu vecotēvu, kurš kļuvis par jamabusi - vientuļnieku, zēns Taro kopā ar kaķi Tama nokļūst seguna, provinces vietvalža pilī, tiekas ar sumo cīkstoņiem, samurajiem, saru - sniega pērtiķiem, izglābj segunu no noindēšanas, atbrīvo pūķi Rjū, sadraudzējas ar kadzi - vēju. Ceļā sastaptā Kicune (lapsa, eiropiešu vilkaču japāņu analogs) viņam te traucē, te palīdz...
PAR AUTORI: Rakstnieks Juris Zvirgzdiņš dzimis 1941. gadā Rīgā. Studējis Latvijas Valsts Universitātē Vēstures un filoloģijas fakultātē. Strādājis par redaktoru grāmatu apgādos, pašlaik – brīvais publicists. Literatūrā Juris Zvirgzdiņš ienāk 1982. gadā. Rakstījis lugas, miniatūras, stāstus un esejas. Romāna „Fon Mērkatces kunga memuāri” (2003) autors. Jura Zvirgzdiņa darbi tulkoti krievu, angļu, itāliešu, lietuviešu un citās valodās. Kopš 80. gadiem raksta bērniem. 1999. gadā viņa pirmā grāmata bērniem – piedzīvojumu romāns-pasaka „Reiz senos laikos Kurzemē” – iegūst 2000. gada pavasara balvu par labāko oriģinālliteratūras darbu bērniem un arī Pastariņa prēmiju (2001). Savukārt nākamais – garais stāsts-pasaka „Bebru atgriešanās” (2001) – iegūst 2002. gada balvu literatūrā bērniem. 2009. gadā Juris Zvirgzdiņš otro reizi saņem Pastariņa prēmiju par grāmatām „Mūsu Latvija”, „Knorke jeb Tobiass un Fufū meklē Mocartu” un „Konteineru meitenīte Rudīte”. Par grāmatām „Mūsu Latvija”, „Pele, punkts un Gūtenbergs” un ieguldījumu latviešu bērnu literatūras attīstībā 2009. gadā saņēmis arī starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Grāmatas bērniem: „Tobiasa blēņu stāsti”, „Tobiass dodas pasaulē”, „Franklina cepure”, „Pēdējais Pūķis un Artūrs Uū!”, „Lāča Bruņa medības”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Ilmārs Šlāpins
Filozofs, publicists, redaktors
Juris Zvirgzdiņš ir atradis veiksmīgu paņēmienu, kā rakstīt bērniem, tekstu nepadarot moralizējošu, taču saglabājot tiesības saukties tam saukties par pamācošu. Tas ir grūts, taču pateicīgs darbs – ja izdodas radīt krāšņu, aizraujošu, visos virzienos lasāmu grāmatu, kurā apvienoti bērnu piedzīvojumu romāna, zvēru pasakas, Austrumu leģendu, kultūras enciklopēdijas un japāņu kultūras reklāmas bukleta elementi. Labākais, ka aiz visu šo dažādo žanru kaleidoskopa saglabājies arī ne ar ko nesajaucamais Jura Zvirgzdiņa valodas aromāts.
Ieva Kolmane
Literatūrkritiķe, tulkotāja
Zvirgzdiņš nav apturams. 2013. gadā pēc visām citām aizrautībām nākusi „aizrautība ar Japānu”, kā viņš pats saka ievadā. Nu viņš ir tapis bērna prātā Japānā – teiciena labākajā nozīmē, proti, iejuties iekš Japānas, lai mūsu bērniem par šo zemi un ieražām kas taptu zināms. Šeit ir milzums svešādu vārdu, kas stāsta gaitā vairāk vai mazāk top skaidri; ir puika, kaķis un meitene, samuraji un romantiskas attiecības, netrūkst darbības spraiguma, ierastās informatīvi izglītojošās bagāžas un vizuāla deserta – māksliniece Gita Treice Zvirgzdiņa darbu jau atkal uzpušķojusi jo skaistu!
Raimonds Briedis
Literatūrzinātnieks
Aiz japānisko priekšstatu stilizācijām, grafiskiem zināmu un nezināmu vārdu akcentējumiem pasakas tekstā dzīvo mūžīgais stāsts par pieaugšanu un dzīves pieņemšanu; tas vienlaikus rosina interesi un uzbur poētisku auru ap japāņu kultūru un tās tēliem. Grāmatas teksta saikne ar tās vizualizāciju (Gita Treice) turpina un papildina „japānisko” tekstu stilizēto ilustrāciju tradīciju latviešu grāmatniecībā un raisa asociācijas ar hieroglifu vizuālo un skanisko iedabu.
Fragmenti no skolēnu vērtējumiem:
Jasmīna
Man ļoti patika šī grāmata, bet mani nedaudz mulsināja tas, ka grāmatas nosaukumā bija pieminēta Kicune, bet, lasot grāmatu, viņa tajā parādījās tikai divas reizes. Taču visādi citādi man ļoti patika šī grāmata, jo tajā bija smieklīgas situācijas, interesanti notikumi un dažas ļoti smieklīgas iesaukas. Arī visi varoņi bija gudri un interesanti. Visvairāk man patika kaķis Tama un lapsa, kura spēj pārvērsties par jebko – Kicune. Tama man patika tāpēc, ka viņa bija gudra, apzinīga un spēja izkulties no jebkuras ķezas. Savukārt Kicune man patika tāpēc, ka viņa bija gudra, apķērīga un spēja pārvērsties par pilnīgi jebko. Man šī grāmata likās interesantāka un atšķirīgāka no visām pārējām tāpēc, ka tajā bija dažādi vārdi no japāņu valodas.
Luīze
Grāmata ir dīvaina. Jo tajā pieminēti dažādi japāņu vārdi. Mani biedēja lappuse, kurā bija klāstīts par samurajiem. Galvenie varoņi bija zēns ar kaķi, kuri meklēja savu pazudušo vectēvu. Interesanti, ka grāmatā bija rakstīts, ka meitene vārdā Sakura gribēja precēties ar piecgadīgu vai četrgadīgu zēnu. Bet kopumā grāmata bija tiešām dīvaina.
Toms
Šī grāmata bija par Viduslaiku Japānu. Man šī grāmata patika. Varbūt dažas vietiņas bija garlaicīgas, bet visā visumā bija labi. Noformējums bija labs.
Agate Dārta
Šīs interesantās grāmatas varoņi ir zēns Taro, kuram ir četri gadi, un viņš vēlas kļūt par samuraju, kaķis Tama, kurš kļūs par Bakeneko, un Kicune, kura ir lapsa, kas var pārvērsties, par ko vien grib. Šīs pasakas sākums bija mazliet bailīgs, bet viss pārējais bija ļoti interesants. Varbūt kādam traucēja daži vārdi, kas bija rakstīti japāniski, bet man tas netraucēja. Beigas, manuprāt, bija visaizkustinošākās. Kopumā grāmata bija ļoti interesanta. Šī bija viena no tām grāmatām, kas man visvairāk patika.
Jānis
Man šī grāmata likās neinteresanta un bērnišķīga. Šajā grāmatā bija pastāstīts par viduslaiku Japānu. Man visvairāk patika Taro un Tamas piedzīvojumi un arī kā viņi palīdzēja pavāram uztaisīt rīsus ar sojas mērci, un kā viņi noķēra gardeguņus (portugāļus). Grāmatā man nepatika kaimiņu meitene, jo viņa uzbāzās Taro, lai viņi precas un arī viņus spiegoja. Beigās Kicune Taro iedeva gredzenu par to, ka viņš bija drosmīgs un izglāba karali, un Taro devās ar gredzenu pie meitenes (kaimiņu).