"Fotogrāfija un šķēres"



Foto: LALIGABA publicitātes attēls

AUTORS: Artis Ostups

REDAKTORE: Dace Sparāne

MĀKSLINIECE: Zane Ernštreite

DARBA NOSAUKUMS: "Fotogrāfija un šķēres"

IZDEVNIECĪBA: Mansards

ANOTĀCIJA: Grāmatā ievietotie dzejoļi piesaka nobriedušu, nopietnu un ar savu nesajaucamu balsi un tēlainību apveltītu personību, kura vēlas reflektēt dzejas valodā gan autora personīgo laiku, tagadni estētiskā pastarpinājumā, skaudru pagātni un nervus kutinošu nākotni, gan citu, iepriekšējo literatūras balsu veidoto Latvijas un pasaules dzejas telpu. Spēju tajā orientēties un sava izglītības ceļā lasīto ievietot ne vien pēdiņās kā citātu vai moto, bet arī tēlainībā kā fonu, kā augsni vai pamatu, Artis Ostups attīstījis ļoti strauji un atklājis to lasītājam saistošā un dzīvā tekstā. Arta Ostupa (1988) otrais dzejas krājums "Fotogrāfija un šķēres" neapšaubāmi liecina, ka autors ir ne tikai intensīvi rakstījis jaunus darbus, bet arī gājis ļoti nopietnu pašizziņas un arī dzejas izpētes ceļu.

PAR AUTORU: Artis Ostups, dzejnieks, tulkotājs, 2010. g. Izdots debijas dzejoļu krājums "Biedrs Sniegs", tas nominēts Literatūras gada balvai un 2011. gadā saņēmis Ojāra Vācieša prēmijas speciālbalvu.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Jānis Vādons

Dzejnieks, tulkotājs

Smalka un mierīga dzeja. Dzejnieks neļaujas emociju izvirdumiem, toties katra tēla precizitāte un nospriegojums sniedz negaidītu katarsi. /../ Tomēr arī tad, kad dzejolis šķiet tapis gluži vienlaikus ar tajā aprakstīto, vārdi ir nosvērti un gudri, it kā tie būtu ilgi meklēti tālās atmiņās. Un, pat ja dzejai ir vulkāniska izcelsme, tā balsi meklē apdzisušajos, smagajos pelnos.

Ieva Kolmane

Literatūrkritiķe, tulkotāja

Ostups vingrina gan pašu dzeju, gan dzejas lasītāja/klausītāja meistarību – te nav ne „saprotami dvēseliskās” dzejas, ne saviesīgos pasākumos lietojamu rindu, ne uzbāzības. No vienas puses, sevi piesaka intelektuālisms (dažs teiktu – snobisms) – lērums atsauču uz kultūrvēsturisko fonu –, no otras, viens no dzejas mūžvecajiem plusiem: ka te ir īstā vieta, kur gremdēties divvientulībā ar sevi un valodu. /../ Ostupa jaunākais krājums ir dzejas+valodas+domas laboratorija, kur viņš pats rosās kluss un baltā uzsvārcī – visticamāk, nakts stundās.

Anna Auziņa

Dzejniece

Autora otrajam dzejas krājumam raksturīga augsta gaumes un kvalitātes latiņa, arī konsekventa turēšanās pie iedibinātās estētikas. Vai tā būtu Eiropas un pasaules labāko 20. gs. dzejas paraugu pārradīšana autora tagadējā laika, telpas un emociju gammā vai indivīda sevis apzināšanās ceļš dzimtas un nācijas vēstures kontekstā, vai arī vienkārši gleznošana no dabas ar vārdiem – ne mirkli nevājinās dzejas skaistuma blīvums un viendabīgums.


Copyright © 2024 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA