Foto: LALIGABA publicitātes attēls
AUTORS: Jāns Kross
TULKOTĀJA: Maima Grīnberga
REDAKTORE: Raita Saleniece (konsultante)
MĀKSLINIEKS: Aigars Ozoliņš
DARBA NOSAUKUMS: "Stūrgalvības hronika"
IZDEVNIECĪBA: Jāņa Rozes apgāds
ANOTĀCIJA: "Stūrgalvības hronika" ir izcilā igauņu rakstnieka Jāna Krosa (1920-2007) pirmais vēsturiskais romāns: 16.gadsimtā sarakstītās "Livonijas hronikas" autora - igauņa Baltazara Rusova - fiktīvs dzīvesstāsts. Vienlaikus tas lasāms arī kā autobiogrāfisks darbs: vēstījums par rakstnieku kā svešinieku savā zemē un par rakstīšanu kā bīstamu nodarbi. Tas ir arī cieņas un mīlestības apliecinājums Tallinai. Krāšņi izzīmētajā vēsturiskajā vidē mācītājs un hronists Rusovs cīnās ar vāciskās Tallinas varasvīriem un muižniekiem, runā uz savu Dievu un sargājas no Velna, mīl un nīst, sapņo un aug, stūrgalvīgi iet savu ceļu un, galvenais, raksta. No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
PAR AUTORU: Jāns Kross (igauņu: Jaan Kross, 1920-2007), visvairāk tulkotais Igaunijas rakstnieks. Krosu 1977. gadā godalgoja ar Igaunijas PSR Valsts prēmiju, 1985. gadā viņam piešķīra Igaunijas Tautas rakstnieka goda nosaukumu. 1991. gadā Krosu pieteica Nobela prēmijai literatūrā, tomēr viņš to nesaņēma. Jāns Kross dzimis 1920. gada 19. februārī Tallinā, mācījās Jakoba Vestholma ģimnāzijā. 1938. gadā viņš iestājās Tartu universitātē un 1940. gadā apprecējās ar studenti Helgu Pedusāri. Otrā pasaules kara laikā Kross izvairījās no iesaukšanas Vācijas karaspēkā un strādāja par militāro tulku. 1944. gada 21. aprīlī viņu aizdomās par nacionālistisku politisku darbību arestēja Ostlandes reihskomisariāta drošības policija un turēja apcietinājumā Tallinas Centrālcietumā piecus mēnešus. Pēc tam, kad Sarkanā armija no jauna okupēja Igauniju, Kross izkļuva no cietuma un 1945. gadā pabeidza universitātes juridisko fakultāti un turpināja strādāt universitātē kā mācībspēks. 1945.-1946. gadā viņš bija Starptautisko tiesību katedras docents, līdz 1946. gada janvārī jauno docentu Krosu apcietināja padomju iekšlietu komisariāta (NKVD) darbinieki un deportēja uz PSRS spaidu darbiem Vorkutlaga akmeņogļu raktuvēs Komi APSR, vēlāk ķieģeļu rūpnīcā Krasnojarskas novada teritorijā. Viņš izšķīrās no pirmās sievas un 1952. gadā nometnē apprecējās ar tulkotāju Helgu Rosu. Šajā laikā viņš sacerēja lielu daļu no saviem vēlāk publicētajiem dzejoļiem. Dzimtenē Jāns Kross atgriezās tikai 1954. gada Jāņos, jau nākamajā gadā viņš sāka ievietot savus dzejoļus igauņu laikrakstos. Tie izpelnījās kritiķu atzinību un pēc pirmā dzejas krājuma izdošanas 1958. gadā Kross tika uzņemts Igaunijas PSR Rakstnieku savienībā. Vairākus gadus viņš nodarbojās ar tulkošanu (cita starpā igauniski tulkoja "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē"), izdeva piecus dzejas krājumus, vēlāk pievērsās vēsturisko stāstu rakstniecībai. 1958. gadā viņš trešo reizi apprecējās ar tulkotāju Elenu Nītu un 1970. gadā iznāca viņa pirmā vēsturiskā novele "Četri monologi par Svēto Jurģi" (Neli monoloogi Püha Jüri asjus), kas tika godalgota ar Frīdeberta Tuglasa literāro prēmiju. 1971. gadā Krosu ievēlēja par Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, 1976.-1981. gadā viņš bija savienības sekretārs. 1970., 1972., 1977. un 1980. gadā iznāca viņa romāns-hronika četrās daļās "Starp trim mēriem" (Kolme katku vahel) par Baltazaru Rusovu. Pats viņš savu literāro darbību salīdzināja ar arheoloģiskajiem izrakumiem. 1978. gadā tika izdots viens no labākajiem viņa romāniem "Ķeizara trakais" (Keisri hull) par notikumiem 19. gadsimta sākumā, kurā lasītājs varēja nojaust paralēles par cilvēka attiecībām ar varu Padomju Savienībā. Vēlākajos romānos dominēja autobiogrāfiski elementi. 1984. gadā iznāca romāns "Profesora Martensa aizbraukšana" par igauņu cilmes diplomāta Frīdriha Martensa pēdējo ceļojumu ar vilcienu no Pērnavas uz Valku. 1989. gadā viņu ievēlēja par Tartu universitātes Goda doktoru, 1990. gadā par Helsinku universitātes Goda doktoru. Pēc Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas Kross iesaistījās politikā un 1992.-1993. gadā ar saviem 72 gadiem viņš bija Igaunijas parlamenta vecākais deputāts. No 1992. gada tika izdoti viņa darbu tulkojumi angļu valodā - The Czar's Madman (1992), Professor Martens' Departure' (1994), The Conspiracy & Other Stories (1995), Treading Air (2003). 1996. gadā Krosu apbalvoja ar 1. pakāpes Igaunijas Valsts ģerboņa ordeni. 1998. gadā viņu ievēlēja par Tartu universitātes profesoru mākslas zinātnēs. Par romānu "Lidojums uz vietas" Jāns Kross 1999. gadā saņēma Igaunijas Valsts prēmiju un 1999. gadā ieguva Baltijas asamblejas prēmiju. 2006. gadā Kross saņēma Igaunijas Republikas Kultūras balvu par mūža ieguldījumu literatūrā. Miris Tallinā 2007. gada 27. decembrī.
PAR TULKOTĀJU: Maima Grīnberga ir pazīstama somu un igauņu literatūras tulkotāja. Viņas tulkojumi no somu un igauņu valodas izdoti grāmatās un publicēti presē kopš 1994. gada. Veikto tulkojumu apjoms ir ievērojams: vairāk nekā 20 grāmatas, daudzi desmiti dažādu publikāciju un tekstu tulkojumi presē. Tulkotāja ir spējusi dzīvā, bagātā un raitā latviešu valodā atklāt latviešu lasītājam daudzu izcilu somu un igauņu autoru darbus. Viņas tulkoto grāmatu klāstā ir gan somu literatūras klasikas pērle, Mikas Valtari romāns "Sinuhe, ēģiptietis", gan mūsdienu autoru darbi - Rozas Liksomas "Vienas nakts ekstāze", Johannas Sinisalo "Pirms saulrieta nav ļauts", Anjas Snellmanes "Māte un suns", arī Mauri Kunnasa grāmatas bērniem "Divpadsmit dāvanas Ziemassvētku vecītim" un "Vikingi nāk". No igauņu valodas tulkoti Jāna Krosa, Jāna Kaplinska, Maimu Bergas, Jāna Unduska, Jiri Ēlvesta, Andrusa Kivirekha, Vīvi Luikas, Pētera Sautera, Emīla Todes, Sasa Henno, Kaura Kendera un citu igauņu autoru darbi. 2008. gadā Maima Grīnberga saņēma Jāņa Baltvilka balvu par bērnu un pusaudžu literatūras tulkošanu. Saņēmusi Somijas prezidentes Tarjas Halonenas piešķirto Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni.
"Maimas Grīnbergas tulkojums ir dāvana mūsdienu latviešu valodai" (Ingmāra Balode)