Foto: Ģirts Raģelis
AUTORE: Lilija Berzinska
REDAKTORE: Gundega Blumberga
MĀKSLINIECES: Lilija Berzinska un Katrīna Vasiļevska
DARBA NOSAUKUMS: "SKELETS SKAPĪ"
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ANOTĀCIJA: “Pirms diviem gadiem iznākušajai Lilijas Berzinskas grāmatai “Lamzaks meklē Lamzaku”, kas bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, nu ir tapis turpinājums. “Skelets skapī” atkal ļauj satikties gan ar žiperīgo Sipriki, lādzīgo Lamzaku un ēdelīgo Krakānu, gan ar racionālo domātāju Acaini un vientulības cienītāju jūras ezi Boiku, taču jūrmalas ciema iedzīvotāju saime tagad ir kļuvusi krietni kuplāka. Lasītājam tiek prieks iepazīt jūras braucēju Vilku un sen zudušajam draugam uzticīgo kurmi Migriki, Puskuitalu, kura meklē savu otru pusi, negausīgo Plikadīdu un Ūdensmērītāju, kurš nemitīgi tiecas pēc kāda mērķa, un vēl citas būtnes – maigas, apcerīgas, draiskas, smējīgas un aizdomīgas. Un, kā jau dzīvē gadās, katrai ir savs skelets skapī.
No Lilijas Berzinskas pasakām aumaļām pludo sirsnība un mīļums. Viņas varoņi nemēģina atrast laimi, savelkot mugurā piecus mēteļus. Viņiem vienmēr ceļā ir kāda palīdzīga roka vai draudzīgs plecs, un tā, pēc Sipriki domām, ir vislabākā sabiedrība miglas vērošanai. Vai pasaules gala sagaidīšanai. Vai vēlmei palikt mūžīgajā tagadnē.” (G.Blumberga)
PAR AUTORI: Tulkotāja, rakstniece un ilustratore Lilija Berzinska dzimusi 1978.gadā. Latvijas Universitātē ieguvusi teoloģijas doktores zinātnisko grādu. Strādājusi par lektori Latvijas Universitātē un Rēzeknes Augstskolā. Literatūrā debitējusi ar pašas ilustrētu grāmatu bērniem "Nezināmais zvērs", kas izdota 2009.gadā. Tulkojusi vairākus darbus gan no angļu, gan krievu valodas, kā arī sarakstījusi un ilustrējusi vairākas grāmatas bērniem — garstāstu "Ziloņu dārzs", krājumu "Pļavas pasakas", "Lamzaks meklē Lamzaku", kas tika nominēta Latvijas Literatūras gada balvai (2017), "Skelets skapī" un "Meža pasaka". 2015. gadā klajā nāca rakstnieces debijas darbs pieaugušajiem — romāns "Putnu osta", bet 2017. gadā pasaka "Pasaules centrs".
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Vilis Kasims
Rakstnieks, tulkotājs
Bērniem domātajos Lilijas Berzinskas darbos ir neatdarināmi dabiska brīnumainības klātbūtne, kas ļauj viņai izvairīties no žanra klišejām kā tēlos, tā sižetos. Arī šajā grāmatā atkārtoti radītā pasaule meistarīgi balansē uz robežas starp iespējamo un neticamo, pastāvīgi sagādājot pārsteigumus arī pieaugušajiem lasītājiem. Līdzīgi Tūves Jansones stāstiem, Skelets skapī ir viegli sirreāla, grodi savērpta lasāmviela, kuras vērtību kompass gan ir skaidrs, taču nekad nekļūst uzmācīgs un nenomāc lasīšanas baudu. Pasaku tekstu lieliski papildina arī Berzinskas ilustrācijas, kurās visi tēli ir tieši tik neticami un īsti kā stāstos. Šī ir viena no tām grāmatām, pēc kuras izlasīšanas ir ļoti grūti pamest autores pasauli, tāpēc atliek tikai cerēt uz piedzīvojumu turpināšanos.
Laura Dreiže
Rakstniece
Krājumā Skelets skapī Lilija Berzinska savstarpēji saistītos stāstos ir izveidojusi organisku, dzīvu un košu pasauli, kas nav ne drusciņas blāvāka par Septiņjūdžu mežu un pļavām un upmalām, kurās mitinās Keneta Greiema romānā Vējš vītolos sastopamie zvēriņi. Lilijas radītie tēli ir ļoti spilgti un atmiņā paliekoši: Mīkstmiesis, kurš katru pavasari pakalnā vēdina veco skeletu, ko glabā skapī, Plikadīda, kas nevar dzīvot bez sūnu zaļa priekšauta, jo ir padzirdējusi, ka tā esot reta krāsa, Parkšķis, kurš ir nolēmis laivā apsteigt dienu, un vēl daudzi citi. Ar veikliem, izteiksmīgiem otas triepieniem (gan pārnestā, gan arī pavisam tiešā nozīmē – grāmata ir papildināta ar autores ilustrācijām) Lilija uzbur gan aizraujošus piedzīvojumus, gan arī niansētas emocijas, kas ļauj līdz kaulam iejusties tēlu ādā. Arī stāstu zemteksti ir skaidri – mīlēt nenozīmē pārveidot kādu pēc savas līdzības, prasme dzīvot laimīgi ir svarīgāka par slavu un dzīšanos pēc panākumiem –, taču tie ne mirkli nešķiet uzbāzīgi vai pamācoši. Šī ir grāmata, ko lasīt priekšā bērniem, pārrunāt ar viņiem un pēcāk pārdomāt arī pašam.
Aivars Madris
Literatūrkritiķis, dzejnieks
Nepavisam neesmu bērnu literatūras pārzinātājs, tomēr Lilijas Berzinskas vārds man nebija svešs, kaut arī lasījis no šīs autores neko nebiju. Tāpēc Skelets skapī izvērtās par negaidīti patīkamu iepazīšanos, kas uzrunāja ar pārliecinošu formas un vēstījuma vienotību, nozīmīgu tēmu aptvērumu, simpātiski klusinātu, pat melanholisku intonāciju un pievilcīgu vizuālo noformējumu pašas rakstnieces izpildījumā. Berzinskas izdomātajā neparasto dzīvnieciņu pasaulē gandrīz katrs iemītnieks šķiet apveltīts ar filozofa prātu un jūtīgu dzejnieka dvēseli, tāpēc viņu savstarpējās attiecības rosina uz atklāsmēm un pārdomām par sarežģītām mūsu pasaules norisēm, to visu pasniedzot mazajiem lasītājiem pievilcīgā izteiksmē.
