Foto: Ģirts Raģelis
AUTORE: Māra Zālīte
REDAKTORE: Gundega Blumberga
MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis
DARBA NOSAUKUMS: "PARADĪZES PUTNI"
IZDEVNIECĪBA: Dienas Grāmata
ANOTĀCIJA: Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns “Pieci pirksti” (2013), ieguvis ne tikai plašu lasītāju, bet arī profesionāļu atzinību. Māra Zālīte saņēmusi gan Lielo lasītāju balvu, gan Latvijas Literatūras gada balvu. Autore bija solījusi turpinājumu. Nu šis brīdis ir pienācis — lasītāji saņem romāna “Pieci pirksti” otro grāmatu “Paradīzes putni”. Jaunā prozas darba grodā dramaturģija un precīzās poētiskās detaļas spilgti un nepielūdzami tēlo aprakstīto laikposmu, kas desmitgadīgajai Laurai ir vienīgā realitāte, kurā augt, pieaugt un meklēt patiesību.
PAR AUTORI: Dzejniece, dramaturģe, prozaiķe Māra Zālīte, dzimusi 1952.gadā Krasnojarskas apgabalā izsūtīto ģimenē. Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē. Pirmā dzejas publikācija tapusi 1972.gadā žurnālā „Karogs”, 70.-90.gados publicēti vairāki dzejas krājumi. 80.gados pievērsusies dramaturģijai (lugas „Pilna Māras istabiņa”, „Tiesa”, „Dzīvais ūdens” u.c.). Sarakstījusi vairāku tautā populāru un pazīstamu mūziklu un operu libretus – Z.Liepiņa rokoperai „Lāčplēsis”, R.Paula mūziklam „Meža gulbji”, J.Lūsēna mūziklam „Kaupēn, mans mīļais”, „Indriķa hronika”, operām – „Putnu opera” u.c. Māras Zālītes dzeju komponējuši vairāki latviešu komponisti Arturs Maskats, Zigmars Liepiņš, Valts Pūce, Jānis Porietis, Uldis Stabulnieks, Ilona Breģe, Imants Kalniņš u. c. Sarakstījusi autobiogrāfiskus romānus "Pieci pirksti" (2013) un "Paradīzes putni" (2018). M.Zālīte ir nozīmīga sabiedriskās domas veidotāja Latvijas atmodas un neatkarības laikā. Saņēmusi vairākas Autortiesību bezgalības balvas, Latvijas Literatūras gada balvas, Andreja Upīša prēmiju, Ojāra Vācieša prēmiju, Aspazijas prēmiju, J.G.Herdera prēmiju, Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Autobiogrāfiskais darbs „Pieci pirksti” novērtēts ar Latvijas Literatūras gada balvu, tulkots vairākās valodās. Romāns „Paradīzes putni” saņēmis sabiedrisko mediju 2018. gada balvu “Kilograms kultūras”.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Vilis Kasims
Rakstnieks, tulkotājs
Paradīzes putni ir lielisks atgādinājums Māras Zālītes prasmei ievest lasītāju savas dzīves ainās līdz pašiem sirds dziļumiem. Tagad Laura ir paaugusies un redz, jūt un saprot vairāk nekā iepriekš, tāpēc iegrimšana viņas pasaulē notiek, iespējams, vēl pilnīgāk nekā 2013. gadā iznākušajos Piecos pirkstos. Arī Paradīzes putnos netrūkst spilgtu ainu, kas pārliecinoši paliek atmiņā arī pēc desmitiem citu grāmatu izlasīšanas. Šis ir darbs, kuru gribas ieteikt un aizdot citiem bez kādiem audzinošiem nolūkiem – vienkārši tāpēc, lai dalītos literatūras baudījumā. Un, ja grāmata mājās vairs neatgriezīsies, prieku sagādās arī jauna eksemplāra nopirkšana.
Inga Ābele
Rakstniece
Māras Zālītes (1952) Paradīzes putni ir lasītāju iemīļotā romāna Pieci pirksti otrā grāmata. Galvenā varone Laura pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, Hruščova atkušņa laikā, ir 10 gadus veca, un viņai pašrocīgi jāsāk ēsties cauri melu biezputrai, kas ieskauj padomju Leiputriju. Autore skaidro, ka paradīze nosaukumā ir gan ironija, gan galvenās varones sapņi un ideāli, gan to sabrukums. Laura kļūst par pionieri un ir gatava cīnīties par Komunistiskās partijas lietu, lai kas tā būtu, lolo klusas simpātijas pret Pavļika Morozova portretu skolā pie sienas, bet sirdī ik pa brīdim iedur lauskas no vecāku un vecvecāku saplēstajiem dzīvesstāstiem. Kā mākonis pārskrien pakalnus, tik viegliem un precīziem triepieniem Zālīte veido savu daudzslāņaino gleznu par vienlīdz dīvainiem putniem – par tiem, kas iekļaujas sistēmā, un tiem, kas dažādu iemeslu dēļ no tās izkrituši. Bērna acīm skatīta šī ačgārnā pasaule ik pa brīdim uzdzen šermuļus ar savām naturālistiskajām ainām, bet gaisma tuneļa galā nenodziest, jo tikai bērnam ir atļauts pateikt, ka karalis ir kails. Ka aiz melu kalniem ir nevis Leiputrija, bet nevainīgo upuru kauliem nosēta Sibīrija.
Anda Baklāne
Literatūrkritiķe
Paradīzes putni ir emocionāls stāsts, kas vēstīts no bērna redzes viedokļa. Kā daudzos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Mārai Zālītei ir izdevies nesaudzīgi atklāt dažādas pieaugušo pasaules nejaucības un pretrunas. Tāpat kā dauzos izcilos darbos, kuros stāstītājs ir bērns, Paradīzes putnu vēstījums ir reizē komisks un traģisks - bērns pieaugušo izdarības nekritizē, pieņem kā normalitāti, savukārt lasītāja acu priekšā atklājas absurda, smieklīgi skumja pasaule. Paradīzes putnu gadījumā absurda pasaule ir padomju lauku realitāte 20. gadsimta vidū, taču kopumā grāmata ir kaut kas vairāk par padomju varas noziegumu un padomju iekārtas kritiku, tā drīzāk ir cilvēka dabas kritika. Paradīzes putni turklāt ir izcila grāmata ne vien tāpēc, ka labi uzrakstīta, bet arī tāpēc, ka daudzi tajā izstāstītie notikumi ir nedzirdēti un pārsteidzoši paši par sevi.
