Foto: Ģirts Raģelis
AUTORS: Guntars Godiņš
REDAKTORES: Sandra Godiņa un Antra Bula
MĀKSLINIEKS: Armands Zelčs
DARBA NOSAUKUMS: "KALEVIPOEGS"
IZDEVNIECĪBA: Neputns
ANOTĀCIJA: Eposs “Kalevdēls” (Kalevipoeg) ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā “Neputns” laidis klajā jaunu eposa izdevumu Guntara Godiņa atdzejojumā. „Kalevdēls” ir vēl arvien dzīvs eposs, kurš vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs ietekmējis igauņu nacionālo kultūru, literatūru, pašapziņu un pat vēsturiskos procesus. Tas izaudzis no igauņu tautas mantojuma, kura saknes ietiecas gan Eiropas, gan arī seno somugru tautu folklorā. Balstoties uz igauņu tautasdziesmas (regilaul) tradīciju, viens no igauņu 19. gadsimta nacionālās atmodas laika dzejniekiem – Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald, 1803–1882) – mantotos folkloras pamattekstus iekausējis eposa dzejas formā. Eposa pirmpublicējumu viņš 1862. gadā ar nosaukumu “Kalewipoeg. Üks ennemuistene Eesti jut: Kaheskümnes laulus” (“Kaleva dēls. Viens mūžsens igauņu stāsts divdesmit dziedājumos”) par saviem līdzekļiem izdeva nelielā Somijas pilsētiņā Kuopio. Igaunijā “Kalevdēls” piedzīvojis jau 17 izdevumus, un tas atdzejots gandrīz 20 pasaules valodās. Latviešu valodā eposa fragmenti pirmoreiz publicēti 1904. gadā periodikā Raiņa atdzejojumā, bet pilnā apjomā tas ar nosaukumu “Kalevipoegs” izdots 1929. gadā Elīnas Zālītes tulkojumā.
PAR AUTORU: Dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs un redaktors Guntars Godiņš dzimis 1958.gadā Viesītē. Studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Papildinājis savas zināšanas Helsinku universitātē, apgūstot somu valodu un kultūru. No igauņu un somu valodas tulkojis un atdzejojis vairāk nekā 40 literāro darbu, t.sk. igauņu un somu tautas dziesmas, bijis organizators dažādiem projektiem, kas padziļinājuši literāros sakarus starp latviešu, igauņu, somu un zviedru literatūru. Strādājis diplomātiskajā dienestā, veicot kultūras atašeja pienākumus Igaunijas Republikā. Bijis iniciators Valsts kultūrkapitāla fonda izveidei Latvijā. Strādājis Latvijas Radio literatūras nodaļā, bijis žurnālu “Avots” un “Latvju Teksti” redaktors. Pirmie divi dzejoļu krājumi "Tas nepasacītais" (1985) un "Ar atpakaļejošu datumu" (1989) piedzīvojuši cenzūru. Tajā laikā G. Godiņš rakstīja asu un ironisku pretpadomju dzeju. 2000. gadā iznācis krājums "Nakts saule", bet 2008. gadā ‒ ar nosaukumu "CV" iznācis G. Godiņa dzejoļu apkopojums (1978‒2008). Grāmatā autors izmantojis gan savulaik publicētos, gan cenzūras aizliegtos, kā arī pilnīgi jaunus dzejoļus. Guntars Godiņš atdzejojis somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejoļu krājumu „Kad gos smej”, kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu (2013), nominēts balvai par igauņu eposa „Kalevdēls” atdzejojumu.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Eva Eglāja – Kristsone
Literatūrzinātniece
Kalevdēls Godiņa galvā grozījās gadiem. Paretam Guntaru satiekot, jautājums bija - cik tālu esi ticis? Un katru reizi bija garšīgs stāsts par pēdējām tulkotām epizodēm, piemēram, par to, kā Lindu pārvērš par klinti, un tamlīdzīgi. Tikpat garšīgi, kā Godiņš stāsta par saviem darbiem un hobijiem, tik sulīgs ir grāmatā lasāmais tulkojums, līdz detaļai izslīpēts, oriģināla iedvesmots un poētiski viendabīgs. Ne mazāk svarīgs kā pamatteksts ir komentāru daļa, kas veido kvalitatīvu un bagātīgu pielikumu, ko var arī lasīt atsevišķi akadēmisku vai erudīcijas spodrināšanas motīvu vadīts lasītājs un lasītāja.
Anda Baklāne
Literatūrkritiķe
Katra kultūrvēsturiski nozīmīga citas tautas lielteksta tulkojums ir nozīmīgs notikums valodai un bagātīgs iedvesmas avots kultūrai. Ik mirkli tiek radīti jauni teksti, taču tikai daži no tiem kļūst par krustcelēm, kurās satek pagātnes mantojums un aizsākas jaunu stāstu, mītu un pašizpratnes veidošana. F. R. Kreicvalda igauņu tautas eposs Kalevdēls neapšaubāmi ir viens no šādiem darbiem. Pateicoties Guntara Godiņa bagātīgajai pieredzei, tulkojot igauņu literatūru un tautasdziesmas, dzejnieka dotībām un rūpīgajai izpētei, kas veikta tulkojuma tapšanas gaitā, radīts oriģināla cienīgs tulkojums; ļoti vērtīgi arī autora izstrādātie komentāri. Pateicoties māksliniekam Armandam Zelčam un izdevniecībai Neputns, Kalevdēls ir tāda grāmata, kuru paņemot rokās pārņem sajūsmas trīsas.
Laura Dreiže
Rakstniece
Igauņu eposa Kalevdēls (Kalevipoeg) jaunais atdzejojums iznācis ļoti zīmīgā brīdī – kā dāvana Igaunijas simtgadē. Šo ieceri apstiprinājis arī pats tulkotājs G. Godiņš, kurš ir paveicis milzīgu darbu un kārtējo reizi pierādījis savu meistarību, jo latviskotais teksts ritinās raiti kā kamoliņš, ne mirkli nezaudējot ritmu un saglabājot tautasdziesmām raksturīgo plūdumu. Lasot atliek vien apbrīnot Godiņa valodas meistarību un arī iedziļināšanos, tulkojot (un arī skaidrojot) igauņu senvārdus, vēsturiskās reālijas un citas nianses, kas piešķir tekstam dziļumu. Un šis noteikti ir darbs, ko vērts izlasīt vismaz vienu reizi, lai labāk izprastu kaimiņu igauņu literatūras saknes.
