“Veranda”



Anna Belkovska. Foto: Gundega Vjakse

AUTORE: Anna Belkovska

REDAKTORE: Anna Auziņa

DIZAINS: Anna Priede

DARBA NOSAUKUMS: “Veranda”

IZDEVNIECĪBA: Valters Dakša

ANOTĀCIJA: Annas Belkovskas debijas dzejas krājums, kurā apkopoti autores dzejoļi, kas tapuši laikā no 2015. līdz 2021. gadam. Grāmatas redaktore, dzejniece Anna Auziņa raksta: “Annas Belkovskas dzejā ķermeniskumu un intimitāti caurvij asprātība un erudīcija, dabas tēlus un aizkustinošu liriku aptver mākslas un teātra pasaules iedvesmots rotaļīgums. Līdzās laikmetīgām idejām un pasaules kultūras tēliem Belkovska nevairās no Latvijas ģeogrāfijas un ģimenes vēstures. Daudzveidīgā formā izkārtots tīrs un precīzs teksts; spēcīga, drosmīga un silta dzejnieces balss.”

PAR AUTORI: Anna Belkovska (1992) – dramaturģe, dzejniece, prozaiķe. Studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā, pabeigusi Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcas pie Jāņa Rokpeļņa. Publicējusies kopš 2016. gada interneta žurnālos www.satori.lv un www.punctummagazine.lv, kā arī jauno dzejnieku antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” 2022. gadā klajā nācis Belkovskas debijas dzejoļu krājums “Veranda”.

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Zanda Gūtmane

ŽŪRIJAS KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Annas Belkovskas debija vērtējama kā laicīgi un nesasteigti tapis dzejas krājums, kas iekļaujas vienā no 2021. gada dzejas tendencēm, piedāvājot atklātu, juteklisku un emocionāli atvērtu sarunu ar lasītāju un liekot sajust, ka “tev šeit, šajā verandā, ir vieta”. Belkovska nekoķetē un nevairās no tradicionāliem dzejas tematiem, kuri vijas ap jaunas sievietes pasauli, mīlestību, ģimeni, nozīmīgām vietām viņas dzīvē, ilgām pēc visa dabiskā. Šos tradicionālos jautājumus dzejniece nereti ietver pašironiskā, asprātīgā un paradoksāli racionālā izteiksmē, kas piešķir dzejai svaigumu un krāsainību. Belkovskas pieteikums ir pašapzinīgs un pārliecinošs.

Agija Ābiķe Kondrāte

Literatūrzinātniece un literatūrkritiķe

Annas Belkovskas dzejas virskārta ir šarmanta pašironija, bet ne mazāk valdzina patiesā intonācija, kādā dzejniece reflektē par savu pieredzi, nenomācot lasītāju ar intelektuālu konstrukciju pārdaudzumu. Dzejnieces rakstība turpina Ingas Gailes un Annas Auziņas aizsākto dzejas valodu, kurā dzejas ass ir jutekliskā un ķermeniskā pieredze, un sieviete pārliecinoši pretojas pašcenzūrai un perfekcionisma žņaugiem, kuri ar varmācīgiem ideāliem un “labāko sevis versiju” vajā mūsdienu cilvēku. Šis kompaktais, nesamocītais, atklātais un emocionāli lādētais krājums, iespējams, kļūs par mīļāko dzejas grāmatu lasītājiem, kuri pēdējo gadu jaunākajā latviešu dzejā nav spējuši rast sevi uzrunājošus dzeju. Fragmentētajā, haotiskajā laicīgumā dzejniece runā ar atbrīvojošu mūžības balsi: “es protams gribētu paspēt daudz vairāk / bet tas vairs nav manos spēkos”. Ne mazāk šajā debijā priecē mākslinieciski spēcīgi un kopumā precīzi izteiksmes līdzekļi, kā arī poētiskā noslēpuma suģestija: “nevaru uzšķērst nevienu valodu / lai tu redzētu kas manī iekšā”. Dzeja, kas mudina mūs just, atklāt, pieredzēt un nebaidīties, ir liela vērtība.

Andra Manfelde

Rakstniece

Vērot, mīlēt un atcerēties – no šiem trim pavedieniem Anna Belkovska savij gana precīzu un stipru tīklu, lai tiktu notverts tas fenomens, ko saucam par dzeju. Vēl vairāk – par jauna cilvēka dzeju. Tā gan nav ne sociāla, ne konceptuāla, kā pēdējos gados ierasts, bet atkal jau jutekliska, gleznieciska un vislīksmākā nozīmē – sievišķīga. Tomēr gana racionāla, lai nekļūtu jūtelīga vai sentimentāla. Ikdienas vārdiem autore piešķir vismaz divējas nozīmes. Fotogrāfiski precīzi fiksējot gleznieciski krāsainos mirkļus, kuros ne jau saules gaisma apžilbina, bet kaut kas vairāk. Mirdzums, ko tikai dzejai pa spēkam uzdot kā sakrālu. Atmiņas, kuras caur laika distanci un vārda precizitāti tiek apzinātas, izceltas un tādejādi arī uzvarētas, kā reiz notīrītās mātes asinis. Spilgta, sievišķīga, niansēta, nesasteigta un ļoti gaumīga debija.

Ivars Šteinbergs

Dzejnieks un literatūrkritiķis

Uz krājuma “Veranda” vāka lasāmās koordinātas Čertoka ezeram dod vienu atslēgu uz Annas Belkovskas dzejas specifiku: tā ir 21. gadsimta pastorāles transformācija, kurā idilliskā dzīve pie dabas (ūdenstilpe Latgalē) laikmetīgi sajaukta ar urbāno sensibilitāti (“GoogleMaps” kodu valoda). Belkovska portretē savas paaudzes latviešu gara stāvokli situācijā, kurā daudzi cenšas iekšēji līdzsvarot piederību mierīgajiem Latvijas plašumiem ar kapitālisma straujo, saraustīto rutīnu, termiņu stresu un pēkšņo attapšanos pieaugušā lomā, kas pilna ar jaunām atbildībām un problēmām. Dzejniece saistoši raksta par attiecībām ģimenē vai starp pāriem, par jaunas sievietes pieredzi un traumām. No izkrišanas ārpus labas dzejas robežām autori attur atbruņojoša pašironija un uzteicama izdoma tropu veidošanā. Proti, grāmatā ir vairāki spilgti un atmiņā paliekoši dzejoļi (“Debesu ķermeņi”, “Smaržu skaidrojošā vārdnīca”, “Maršruts”, “Manifests” u. c.), kurus man negribas pārlieku ķidāt, bet gan vienkārši izbaudīt ar maņām – kā noglāstot govij purniņu. Šie dzejoļi mums atgādina, ka mēs esam vērtība, vērtība par spīti gan trivialitātēm, piemēram, pumpām vai slinkumam, gan nopietniem apstākļiem, piemēram, depresijai vai sāpīgai ģenealoģijai. Uznāciens latviešu lirikā, kas uzrunā ar atklātību, iejūtību un asprātību.


Copyright © 2022 STARPTAUTISKĀ RAKSTNIEKU UN TULKOTĀJU MĀJA

Please publish modules in offcanvas position.