Marts Pujāts. Foto: Gints Ivuškāns
AUTORS: Marts Pujāts
REDAKTORE: Inese Zandere
ILUSTRĒJUSI: Lāsma Pujāte, Arta Brieža dizains
DARBA NOSAUKUMS: “Ej nu ej”
IZDEVNIECĪBA: Liels un mazs
ANOTĀCIJA: Grāmatas adresāti ir gan pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni, gan viņu vecāki, gan dažāda vecuma Marta Pujāta dzejas cienītāji, jo šie dzejoļi savieno bērnus un pieaugušos, ļaujot katram vecumam saprast un pārdzīvot tekstus atbilstoši savai pieredzei.
Marts Pujāts pārvērš dzejā savu bērnību – ar tās spilgtajām sajūtām, emocijām, kas uzrodas pēkšņi un nez no kurienes. Pujāta dzejoļos ir bērna pasaulei piemītošā nedrošības un noslēpumainības izjūta, gatavība aizraujošam vai bīstamam pārsteigumam, kas parādās tepat, it kā drošajā pasaulē – istabā, dārzā, aiz loga, vecmāmiņas ierastajā klātbūtnē. "Dzīve ir kā naktī lavīšanās uz tualeti" – biedējoša pat vispazīstamākajā teritorijā. Bērns, kuram vēl tik daudz kas aizliegts, vērojot pasauli, cenšas sevi tajā iztēloties – "kā ir būt mašīnai uz ceļa/ kā ir būt baļķvedējam uz ceļa/ kā ir būt autobusam uz ceļa". Iztēlojoties sevi otra cilvēka, piemēram, vecmāmiņas, ādā, labais, uzticamais pēkšņi tiek apšaubīts un spēle to pārvērš pretējā, briesmīgajā.
Sadarbība ar māsu nodrošina īpaši precīzu izpratni Marta Pujāta dzejoļiem. Lāsmas Pujātes ilustrācijās apvienojas viņas redzējums par pasauli šodien un 80.–90. gados, kad abi ar brāli bija bērni. Apstādinot laiku, viņa atrod atmiņā nospiedumu, kas glabā bērnībā piedzīvoto, un tas izrādās ļoti nozīmīgs un dzīvotspējīgs. Māksliniece izmanto 80. gadu beigu ilustrācijai raksturīgo stilistiku un bērnības nesteidzīgo laika slīdējumu.
PAR AUTORU: Marta Pujāta pirmais dzejoļu krājums "Tuk tuk par sevi” (2000) apbalvots ar Klāva Elsberga prēmiju. Bilingvālais dzejoļu krājums "Двухзвёздочные церкви" (Divzvaigžņu baznīcas) izdots Maskavā 2005. gadā Aleksandra Zapoļa tulkojumā. Otrais Latvijā izdotais krājums "Mūsu dziesma” (2006) tapa sešus gadus, un tajā apkopotie teksti izceļas ar apbrīnojamu izteiksmes un domas precizitāti. Pujāta dzeja iekļauta arī latviešu dzejas antoloģijās angļu valodā (2001), bulgāru valodā (2008), zviedru valodā (2008) un lietuviešu valodā (2012), kā arī kopkrājumā "Six Latvian Poets", kas Ievas Lešinskas atdzejojumā izdots Lielbritānijā 2011. gadā. 2013. gadā klajā nāca Pujāta trešais dzejoļu krājums "Nāk gaismā pati lampa", kuram tika piešķirta žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva. Krājums tika nominēts arī balvai "Kilograms kultūras", un tas saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Labākais dzejas darbs".
Ilmārs Šlāpins
LALIGABA 2021 ekspertu komisijas priekšsēdētājs
Ārkārtīgi dažādajā bērnu literatūras ainavā Marta Pujāta dzejoļu krājums izceļas ar nepieradinātību un savdabību. Viņa radītajā dzejas pasaulē nedarbojas ierastie noteikumi par to, kā mums pieklājas runāt ar bērniem, taču šī robežu neievērošana nav pašmērķīgi huligāniska vai jauneklīgi dumpinieciska, tā turpina viņa “pieaugušo” dzejoļu krājumos iesākto valodas iespēju iztaustīšanu, salauzīšanu un jūsmošanu par vārdu brikšņos jaunatrastām takām, aizliegtiem plašumiem un bīstamās vietās uzietiem paslēptiem dārgumiem. Tie ir dzejoļi, kas nesniedz vecākus apmierinošas atbildes, bet liek uzdot neērtus un kutinošus jautājumus.
EKSPERTU VĒRTĒJUMI:
Raimonds Ķirķis
Dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis
Tikai sev raksturīgajā stilā Marts Pujāts ir debitējis bērnu dzejas žanrā, saglabājot savpato redzējumu par lietām, kādas tās ir. Viss, par ko Pujātam ir sakāms kāds vārds, kļūst par sprīdi neparastāks, nekā tas ierasti šķitis. Tāpat kā sarunā ar bērnu ik kustība iegūst jaunu nozīmi un priekšmets — funkciju.
Daina Sirmā
Dzejniece un skolotāja
Ej nu ej – tas ir mudinājums neapstāties, doties. Ej nu ej – sakām arī tad, kad brīnāmies pārsteigumā.
Droši soli iegājusi dzejoļos iekšā, patiešām pārsteigta brīnos par ikkatru Pujāta kriukšķīti un krikumiņu.
Lasījumā gluži kā vaivariņu reibonī bezgala mežā, kur brieži ragus nolikuši dzērveņu mētrās, beidzot uzzinu, ka burts a un burtenīte ā ir pāris, ka svarīgas atklāsmes rodamas, sekojot pa pēdām zirneklim pa ielu līdz pat baznīcas zvanam, ka slota izskatās pēc otas, ka aita, dinozauri, degunradži un krokodili, kas patiesībā ir ziloņi, pie kopējā pusdienu galda dzer nevis parastu buljonu, bet buljonu ar lociņiem.
Filozofiski noskaņotie šai grāmatā atradīs atbildi uz pašu galveno jautājumu – kas ir dzīve?
“dzīve ir kā naktī lavīšanās uz tualeti
gar siltām iekārtām, kas nepagurdamas dūc.“
Cik skaļi spēdama, aicinu mazos un lielos lasītājus izgaršot šo grāmatu. Novēlu labu apetīti, piebilstot – “tikai nenosmērē tapetīti”. Pieaugušajiem pirms lasīšanas ieteicams izbradāt grāvi.
Inguna Daukste-Silasproģe
Literatūrzinātniece
Kopš pirmā dzejas krājuma “Tuk tuk par sevi” (2000) aizritējis krietns laiks, un dzejas grāmatā bērniem “Ej nu ej” Marts Pujāts ļaujas būt nebēdnīgs. “Ko lai dara, ka viss kaut kā izskatās” – dzejnieks rotaļājas, jo tur (bērnībā, bērna pasaulē, bērna acīm) daudz kas izskatās gluži citādāk un “rakaris, kam prātā nešpetnības raisās”, var ļauties. Sakot “ej nu ej”, pieaugušais iesēj sava veida neticības devu – tā nevar būt, bet bērnības pasaulē un sajūtās viss ir iespējams. Ir apkārtējā lielā pasaule, un ir bērna pasaule, kurā nauda ir cūciņā, miegs ir salds un visa pasaule robežojas ar paša istabu, kas “pilna mazmazītiņu ķiņķēziņu”, ēdienu, kas negaršo, un jautājumiem cik tālu drīkst iet – tur tālāk ir pasaules mala?
Marta Pujāta veidotā dzejiskā pasaule ir pilna neparastuma, tai nav jābūt loģiskai vai pamatotai. Bērnam tā allaž ir reāla pasaule, lai cik fantastiska tā arī nebūtu. Dzejoļu formā ietverta un tajos spoguļojas, šķiet, paša dzejnieka Marta Pujāta zudusī bērnības pasaule, redzējums, skatījums, kur ikdienišķas realitātes lietas un notikumi apaudzēti ar fantāziju, un pastaigā var doties burtiņš a ar burtenīti ā, kurai “garumzīme saņemta copītē”. Tur var būt savas ačgārnības, kamēr pieaugušo dzīve nav gluži kā tramvajs, no kura var izkāpt, kad apnīk. Iespējams, tur slēpjas valdzinājums un vilinājums, kālab Marts Pujāts azartiski spēlējas. Prieks par brāļa dzejnieka un māsas mākslinieces jauko saspēli.
