„Klūgu mūks”

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Guntis Berelis

Rakstnieks un literatūrkritiķis

Ingai Ābelei piemīt retais ķēriens saskatīt eksistenciālos bezdibeņus, kas atrodas zem pagalam ikdienišķās esamības virskārtiņas. Tā arī romānā „Klūgu mūks”. Abi galvenie varoņi – Francis Sebalds/Francis Trasuns un Jezups Sebalds/Jezups Baško (prototipu personības un darbības reālajā pasaulē šai gadījumā gan ir svarīgas, tomēr „Klūgu mūks” nebūt nav beletrizēta biogrāfija vai komentārs dažām vēstures norisēm) – katrs savā veidā meklē ceļu uz debesīm: Francis ir baznīckungs, Jezups – lidotājs. Abi nonāk strupceļā, taču svarīgākais, protams, ir nevis ēterisko un nekādi nesasniedzamo debesu pastāvēšanas fakts, bet kāpņu būvēšana. Personāži būvē kāpnes uz debesīm – un šis process aprakstīts ar episku vērienīgumu, tai pašā laikā neaizmirstot nedz par smalkām sadzīviskām un latgaliski etnogrāfiskām detaļām, nedz leksiskām un stilistiskām īpatnībām. Aizlaiku, pareizāk sakot, arhetipiskās mitoloģiskās drāmas projicējas šepat blakus un relatīvi nesen, 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma Latgalē. Viss ir vienlaikus un vienuviet.

Lita Silova

Literatūrzinātniece, skolotāja

Ingas Ābeles romāns „Klūgu mūks” vispirms un galvenokārt ir romāns par lidojumu. Romāns ir par lidošanas brīnumu, par lidojuma un dzīves paralēlēm. Mazliet, bet mērķtiecīgi spītējot tik daudzkārt izteiktajam telpas stabilitātes atradumam šā darba vērtējumos un interpretācijās (sak, romāns par Latgalē īpašiem cilvēkiem), tomēr uzskatu, ka centrā ir telpas plašums, arī robežu cits fokusējums, jo tieši tas raksturo lidojuma būtību. Sapnis par savu īsto dzīves misiju (ja ne pašam, tad bērnu paaudzē) – arī tas ir lidojums. Dzimtas stāsts – iespēju, šaubu, pārmaiņu, liktenīgu pavērsienu, nejaušību, arī izaicinājumu klātesme – tā ir smalka pārlidojumu sistēma, kurā autore demonstrējusi prasmi atgādināt un atsaukt atmiņā, izmantojot spilgtas detaļas. Savukārt romānā lasāmā un baudāmā valoda – augsta līmeņa pilotēšanas prasme. Protams, romānā lidojuma galvenais maršruts ved pāri Latgalei.

Dace Rukšāne – Ščipčinska

Rakstniece

"Ābeles spējas pārcelties citos laikos, to atainojot ne tikai vēsturiski precīzos notikumu fiksējumos, bet arī valodā, detaļu izpētē un noskaņā, ir apbrīnojamas. Greznais, bagātais teksts tik ļoti atbilst romānā aprakstītajam periodam, ka iegrimstot lasīšanā tu burtiski pārcelies uz pagājušā gadsimta sākumu un vairs netiec no tā laukā, pat darot citus darbus. Dzīve, nāve, mīlestība – šīs vispārīgās un nereti banālās tēmas autore paceļ jaunā kvalitātē, iedodot tām savu, tikai Ingai raksturīgo skaudro sižetsko biezumu un pamatīgumu, pie viena meistarīgi savijot politisko aspektu ar personisko dimensiju."

SKOLNIEKU VĒRTĒJUMI:

Dita Kantore

11.klases skolniece

Trīs krustiņi uz grāmatas vāka man pavēstīja, ka šis būs kas īpašs un man radniecisks. Es skaidri zināju, ka grāmatā būs par Latgali un tās cilvēkiem. Manī uzvirda neapturama vēlme šo grāmatu izlasīt, jo nojautu, ka man būs interesanti. Un es nevīlos. Mani patiesi iepriecina autori, kas raksta par savas valsts vēsturi. Sākot lasīt un saprotot, ka autore ir patiešām iedziļinājusies un kārtīgi izpētījusi gan ģeopolitisko situāciju, gan konkrētus cilvēkus, es sapratu, ka šī grāmata ir īsta vērtība un tāda paliks vēl ilgi. "Klūgu mūks" man bija dziļi personisks darbs, jo katru latgaliešu valodā uzrakstīto teikumu izgaršoju kā malku bērnības un atmiņām par piedzīvoto laukos Latgalē – dievkalpojumiem, vecmāmiņas nerimstošo katolietes garu, viensētām un latgaliešu valodu. Jā, tiešām lepojos, ka saprotu katru vārdu, kas uzrakstīts latgaliski, un tas, ka šo valodu lieto prozā, mani ļoti iepriecina. Mūsu valodas un vēstures apzināšanās un tās izprašana ir ļoti svarīga, lai mēs izprastu paši sevi. Arī šajā grāmatā tikām iepazīstināti ar daļu no Latgales vēstures un arī tieši Franča Sebalda (Franča Trasuna) dzīves gājumu, kas caurvij nebeidzamus sevis meklējumus un cīnīšanos par sava "es" pastāvēšanu, kas noteikti ir arī aktuāla mūsdienās. I.Ābeles valoda grāmatā ir bagāta ne tikai latgaliešu valodas izmantojuma dēļ, bet arī epitetu un metaforu piesātinātības dēļ, kas palīdz skaidri vizualizēt uzrakstīto. Šo divu aspektu dēļ grāmata iegūst vēl vienu pievienoto vērtību, kas vēl vairāk paaugstina grāmatas nozīmi jaunākajā latviešu literatūrā. Jauniešiem šī grāmata noteikti varētu būt interesanta, jo "Klūgu mūks" nav tikai stāsts par Latgales vēsturi, bet arī par tajā dzīvojošajiem cilvēkiem, tradīcijām, kas pastāv arī mūsdienās, un cilvēka domāšanu un tās ietekmi gan uz sevi, gan uz citiem.