“Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos”

Speciālbalva Latvijas literatūrā 2018 - Mārai Grudulei.



Foto: Publicitātes fotogrāfija

IZDEVĒJS: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts


AUTORS: Māra Grudule


REDAKTORE: Ligita Bībere


MĀKSLINIEKS: Krišs Salmanis


ANOTĀCIJA: Māra Grudule ir apskatījusi apjomīgu avotu bāzi un šos materiālus konfrontējusi ar līdz šim veiktajiem pētījumiem par latviešu literatūras vēsturi, tas ļāvis izteikt interesantus apgalvojumus. Pētījumā atklāta savdabīgā 16. un 17. gadsimtam tipiskā autorības problēma, tādējādi, no vienas puses, parādot latviešu dzejas ārējās saknes, no otras, norādot uz katra "starpautora" pirmtiesībām uz attiecīgo sacerējumu. Šis darbs būs noderīgs ne tikai literatūrvēstures pētniekiem, bet arī attiecīgā laikmeta vēsturniekiem.
- Gvido Straube


PAR AUTORU: Māra Grudule (1983) Pirmā publikācija – raksts "Kurp ej, dzeja?" laikrakstā "Literatūra un Māksla". Aizstāvējusi disertāciju literatūrzinātnes nozarē, latviešu literatūras vēstures apakšnozarē par tēmu "Cilvēka dzīves gaitas attēlojums 17. un 18. gadsimta latviešu literatūrā" (1995). Galvenās pētījumu jomas – latviešu literatūras senākais posms līdz 19. gadsimtam, vācbaltiešu literatūra. Rakstu krājumos un periodikā publicēti apcerējumi par latviešu rakstniecības sākumposmu. Latvijas Literatūras gada balva par pētījumu "Vācbaltiešu literatūra 1890–1939", kas ietverts grāmatā "Vācu literatūra un Latvija 1890–1945" (2005). Saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību par nozīmīgu sasniegumu zinātnē - monogrāfiju "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" (2017), kas ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā.

 

Ekspertu vērtējumi:

Henriks Eliass Zēgners

Dzejnieks

Māras Grudules apjomīgais pētījums parocīgi sakārto pa plauktiņiem latviešu literatūras vēstures posmu, kura nozīme – vismaz plašākā mērogā – tomēr ir visai maz aprunāta. Dažādo atdzejojumu un tulkojumu savstarpējais salīdzinājums savukārt ļauj viegli uztvert interesantas valodas īpatnības tādā līmenī, kas bez doktora grāda filoloģijā, visticamāk, ir tīts miglā. Pamatīgā un daudzpusīgā darba struktūra sniedz iespēju izprast un uzzināt faktus, par kuriem pēcāk kļūst kauns – to nu gan tā kā būtu vajadzējis zināt, lai arī līdz šim nojausmas par to nebija. Iepriecinoša ir arī monogrāfijas vieglā un nesamocītā valoda, kas padara to ne tikai par bagātīgu literatūras vēstures avotu, bet arī patīkamu lasāmvielu.

Edvīns Raups

Dzejnieks un tulkotājs

Aizraujošs pētījums ar daudzām dokumentālām atsaucēm un citātiem par latviešiem tik seniem laikiem un mūsu literatūras agrīno periodu. Tautasdziesmas, tulkojumi, oriģināldarbi savijas vienotā rakstā ar latviešu sadzīvi, baltvāciešu kultūru un izteiksmīgi glezno tā laika domāšanas stereotipus mūsdienu Latvijas teritorijā. Daudzie piemēri un salīdzinājumi ļauj ne tikai sekot līdzi pētnieces secinājumiem, bet atraisa rokas arī lasītāja ziņkārīgajam prātam, iedziļinoties baroka laikmeta tēlu sistēmas peripetijās dzejā, tas palīdz labāk izprast šā žanra attīstību vēlākos laikos.

Undīne Adamaite

Kultūras žurnāliste

Precīzāko īsrecenziju par savu darbu ievadā ir uzrakstījusi pati autore. Grāmata esot izaugusi no raksta, kuru gatavoja projektam “Mūsu kopīgās saknes” ar latviešu un igauņu vēsturniekiem. “Latviešu literatūras senākais posms, kas tradicionāli bija asociējies ar faktiem — gadskaitļiem un uzvārdiem, ieguva apjomu, dziļumu un krāsas,” raksta Māra Grudule. Viņas faktoloģiski dāsnais un stilistiski šarmantais pētījums skolas un augstskolas laikā iezubrīto faktu lauskas saslēdz plašākās apjēdzamās kopsakarībās. Pētījumam ir potenciāls iedvesmot ikvienu, kurš strādā ar tekstiem un pievērš uzmanību valodas metamorfozēm, vai tas būtu valodnieks, konkrētā perioda speciālists, reklāmists, rakstnieks vai žurnālists. P.S. Zinātnieks, kuram humora izjūta nav tabu, ir atbruņojošs. Māra Grudule tāda ir.

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd