„Gaiļu kalna ēnā”

4.55

Gaiļu kalna ēnā
Osvalds Zebris
Foto: Kaspars Zellis

IZDEVĒJS: Dienas Grāmata


AUTORS: Osvalds Zebris


REDAKTORS: Vents Zvaigzne


MĀKSLINIEKS: Jānis Esītis


ANOTĀCIJA: Osvalda Zebra romāns "Gaiļu kalna ēnā" ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" pirmais darbs – sakņots pirmajos lielajos satricinājumos Latvijas 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma vēsturē. Tā laika notikumi bija izšķirīgs brīdis latviešu nācijas tapšanā, tie lika pamatus Latvijas valstij. Romāna priekšplānā izvirzīts smags un pavisam neromantisks jautājums – kāds ir indivīda ceļš no pretošanās idejas līdz revolūcijas upuriem, no ideālistiska skata uz rītdienu un it kā sabiedrības interešu vārdā uzsāktas cīņas līdz noziegumam un dziļam izmisumam.


PAR AUTORU: Prozists Osvalds Zebris dzimis 1975. gadā Rīgā. Beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadības programmā. Strādājis kā žurnālists un redaktors laikrakstos "Diena" un "Neatkarīgā Rīta Avīze", bijis žurnāla "Kapitāls" galvenais redaktors, vadījis portālu www.kulturasdiena.lv. Strādājis mārketinga komunikāciju jomā uzņēmumos "Hill and Knowlton Latvia" un "McCann". Ar rakstniecību nodarbojas kopš 2007. gada. 2008./2009. gadā piedalījies Rakstnieku savienības organizētajā Literārajā akadēmijā. Pirmā grāmata – stāstu krājums "Brīvība tīklos" (2010) – novērtēta ar Literatūras gada balvu nominācijā "Spilgtākā debija". 2013. gadā publicējis romānu "Koka nama ļaudis". "Gaiļu kalna ēnā" ir viņa trešā grāmata.


Ekspertu vērtējumi:

Ilmārs Šlāpins

Filozofs, publicists, redaktors

Osvalds Zebris paspēja iesākt vēsturisko romānu sēriju kā pirmais un līdz ar to – nodiktēt dažus šīs spēles noteikumus. Nākamajiem jau ir/būs vieglāk vai grūtāk, bet nāksies rēķināties ar to, ka Latvijas 20. gadsimta vēsture kaut kādā ziņā sākas ar vainas apziņu. Un prieks, ka latviešu literatūra beidzot ir ķērusies pie viena no iekavētiem darbiem – izrunāt to, kas mums kremt.

Guntis Berelis

Rakstnieks un literatūrkritiķis

Pastāv „lielā” vēsture un „mazā” vēsture. „Lielo” vēsturi, pakļaujoties banālajam aforismam, raksta politiķi un ģenerāļi. „Mazo” vēsturu ir bezgalīgi daudz – katram cilvēkam sava. Taču gadās situācijas, kad „lielā” vēsture un kāda no „mazajām” vēsturēm sastopas. Tieši šāds saskarsmes punkts aprakstīts Osvalda Zebra romānā „Gaiļu kalna ēnā” Rūdolfa Reiznieka personībā. Kā allaž saskarsme ir pārtapusi sadursmē, turklāt – un arī kā allaž – zaudētājos palicis Reiznieks. 1905. gads ir pārtapis ārkārtīgi iedarbīgā metaforā, ko ar lielu prieku piesavinās un ekspluatē visu veidu varas un jebkuru nokrāsu ideoloģijas, un tieši šī iemesla dēļ metafora ir kļuvusi stipri apšaubāma. Osvalds Zebris, aprakstīdams Reiznieka sašķelto personību un alkas pēc vainas izpirkšanas, mēģina nobružāt šīs metaforas glancēto virskārtiņu un paraudzīties, kas ir zem tās, – nonākt saskarsmē ar vēstures reālo ainavu. Pieļauju, tas viņam izdevies.

Raimonds Briedis

Literatūrzinātnieks

Visā ieslēptā (nama, cilvēku dzīves, pasaules) sairšana ļauj ieraudzīt pretmetu, kuru veido pasaulē ieslēptais ļaunums un vārā cerība no tā izrauties bērniem. Osvalds Zebris prot stāstīt – un viņa romānu var lasīt kā seriālam līdzīgu sižetu ar brīžiem absurdu notikumu gaitu, mūsdienu sabiedrības metaforu vai 21. gs. apokalipses paredzējumu ar morāli – pasaules glābēja loma jāuzņemas visvājākajam.

Jānis Vādons

Dzejnieks, tulkotājs

Lai gan bailes un izmisums iekrāso daudzas no grāmatas lappusēm, autors lasītājus tomēr nepamet paša izveidotā nama sprostā, bet uzdod jautājumus par atbildību, sirdsapziņu un piedošanu. Izeja ir katra paša ziņā.

Ronalds Briedis

Dzejnieks

Risinājumu neguvuši iekšējie konflikti, ļaunums, kas līdzīgi pelējumam izplešas namā un tā iedzīvotājos. Uz šāda fona norisinās Osvalda Zebra "Koka nama ļaužu" darbība, sākotnēji reālistisko metaforu novedot līdz baisai groteskai.

Dace Rukšāne-Ščipčinska

Rakstniece

Viens no vēsturiski visprecīzākajiem 2014. gada romāniem, kas pārsteidz ar faktu pārbagātību un rūpīgo konstrukciju. Tomēr vēsturiskā precizitāte ne uz mirkli neaizēno autora centienus atrast cilvēka būtību, pētot vainas un sirdsapziņas aspektus. Lai gan romāna uzbūve ir sarežģīta, daudzslāņaina gan laikā, gan telpā, tā ir viegli uztverama un ne brīdi nepaklupina sižeta attīstību. Kas interesanti – neskatoties uz to, ka tiek aprakstīta 1905.gada situācija un likteņi, līdzīgas problēmas idejiski ir aktuālas arī mūsdienās – ne tikai dvēseles izaugsmes ziņā, bet arī notikumu pārsteidzošajā līdzībā.

Skolnieku vērtējumi:

Anna Knoka

11.klases skolniece

O.Zebra Gaiļu kalnu ēnā no paša sākuma mani ļoti ieinteresēja, un nevarēju sagaidīt grāmatas atrisinājumu, taču ar katru nodaļu es aizvien vairāk un vairāk apjuku, jo bija iesaistīts tik daudz tēlu un bija grūti saprast, kurā nodaļā runā par kuru personāžu. Ja neskaita šo trūkumu, grāmata man ļoti patika, jo nebiju pat aizdomājusies par to, kas notika divdesmitā gadsimta sākumā. Nezinu, kāpēc, bet man bija radies priekšstats, ka kaut kas tāds notiek tikai mūsdienās, bet izrādās, ka arī senāk tas bija iespējams. Valoda bija plaša, kas padarīja lasīšanu interesantāku, jo parasti nelasu grāmatas latviešu valodā, tāpēc jauni vārdi manī rada interesi. Citus šajā darbā varētu ieinteresēt tā saistība ar Latviju un tās vēsturi 20.gadsimta sākumā, jo tā precīzi atspoguļo to, par ko īpaši nerunāja ārpus savām aprindām/cilvēku grupām, varēja just spriedzi starp cilvēkiem.

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd