"Es izskatījos laimīga"

Es izskatījos laimīga
Anna Auziņa
Foto: autors nezināms

IZDEVĒJS: Mansards


AUTORE: Anna Auziņa


ANOTĀCIJA: Liekas gandrīz neticami, ka XXI gadsimta sākumā, kad "viss jau uzrakstīts", vispār iespējams rakstīt šādu dzeju. Ne disonansēs balstītu, bet harmonisku. Ne intelektuālu, bet gudru. Ļoti daudzvārdīgu, bet ne liekvārdīgu. Ar sadzīviskām un ikdienišķām asociācijām piesātinātu, bet nenolaižoties līdz banalitātei. Pirmajā acu uzmetienā pavisam vienkāršu, bet ne primitīvu. Apbrīnojami konkrētu, bet tai pašā laikā uzdzirkstījošu — ar visaugstākās raudzes metaforiku.
Guntis Berelis


PAR AUTORI: Anna Auziņa (1975) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1994. g. Iznākuši trīs dzejas krājumi – "Atšķirtie dārzi" (1995), "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001) un "Es izskatījos laimīga" (2010). Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju un "Preses nama grāmatas" godalgu.

Ekspertu vērtējumi:

Maima Grīnberga

Ne ar ko nesajaucamā Annas Auziņas balss savā gluži arhetipiskajā meitenīgumā, gudrajā naivumā, pāri malām plūstošajā sievišķībā, mātišķumā liek ikdienišķajam iegūt pārpasaulīgas dimensijas, profānajam kļūt sakrālam. brīnišķīgs valodas plūdums un skanējums. nezinu, kas ir dzeja, bet šī ir.

Edvīns Raups

Katrā ziņā Annas Auziņas grāmatas gaisīgais ķermenis, kurā ir jāienirst, un skaistā dvēsele, kas ir aptaustāma kā sievietes miesa, atgādina laimes pamestu idilli, un latviešu literatūrā tiešām būs maz tik poētiski trāpīgi un pat skarbi attēlotu jaunu, "sevi īstenojušu" sieviešu pasauļu.

Our website is protected by DMC Firewall!