Uldis Bērziņš

Mūža balva Latvijas literatūrā 2017 - Uldim Bērziņam.

Uldis Bērziņš

PAR ULDI BĒRZIŅU: Uldis Egīls Bērziņš (1944) ir izcils latviešu dzejnieks un atdzejotājs, dzimis rīdzinieks. Pirmās dzejas publikācijas 1963. gadā, taču dzejoļu krājums „Piemineklis kazai” iznāk tikai 1980. gadā. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Valsts universitātē, tjurku valodas Ļeņingradas Universitātes Austrumu fakultātē, zināšanas papildinājis arī Āzijas un Āfrikas valstu institūtā Maskavā (persiešu un turku valoda), Taškentas Valsts universitātē (uzbeku valoda), Reikjavīkas universitātē (islandiešu valoda) u.c. Mācījies starptautiskajā Bībeles tulkotāju seminārā Amsterdamas Brīvajā universitātē. Stažējies Lundas Universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos. Bijis turku valodas pasniedzējs LU Moderno valodu fakultātē...

Lasīt tālāk: Uldis Bērziņš

Jānis Rokpelnis

Mūža balva Latvijas literatūrā 2016 - Jānim Rokpelnim.

Jānis Rokpelnis

PAR JĀNI ROKPELNI: Dzejnieks Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakutātē ka filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos “Literatūra un Māksla”, “Labrīt” un “Karogs”. Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā...

Lasīt tālāk: Jānis Rokpelnis

Leons Briedis

Mūža balva Latvijas literatūrā 2015 - Leonam Briedim.

leons briedis

PAR LEONU BRIEDI: Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām...

Lasīt tālāk: Leons Briedis

Margarita Stāraste

Mūža balva Latvijas literatūrā 2014 - Margaritai Stārastei.

margarita staraste

PAR MARGARITU STĀRASTI: Margarita Stāraste dzimusi 1914. gada 2.februārī, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem; autores grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Stāraste ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Rakstnieku savienības biedre, godalgota ar Triju Zvaigžņu ordeni un Kultūras ministrijas Atzinības rakstu, ieguldījums savulaik novērtēts ar Pastariņa prēmiju un grāmatu mākslas konkursa "Zelta Ābele" mūža balvu. Māksliniecei ir meita, četri mazbērni un pieci mazmazbērni. Aizgājusi mūžībā 2014. gada 18.februārī...

Lasīt tālāk: Margarita Stāraste

Alberts Bels

Mūža balva Latvijas literatūrā 2013 - Albertam Belam.

alberts bels

PAR ALBERU BELU: Viens no latviešu literatūras spožākajiem prozaiķiem, Valsts Prēmija literatūrā (1989) par romānu "Cilvēki laivās", Barikāžu piemiņas zīme (1991), Triju Zvaigžņu ordenis (2000). Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (1999). 22 grāmatu autors. Alberts Bels būtībā aizsāk jaunu laikmetu prozā: literatūra ir mistificēta spēle, un tikai no autora ir atkarīgs tas, kādi noteikumi tiks izvēlēti. Darbu būtiska iezīme – cilvēka psiholoģijas padziļināts tēlojums, indivīda un sabiedrības attiecības, personības nozīme laika maiņās. Pēc Alberta Bela romāniem uzņemtas filmas “Uzbrukums slepenpolicijai” (1974), “Šāviens mežā” (1984), “Būris” (1993). 2010. gadā izdota literatūrzinātnieču Daces Lūses un Daces Ūdres grāmata "Alberts Bels".

Lasīt tālāk: Alberts Bels

Andris Kolbergs

Mūža balva Latvijas literatūrā 2012 - Andrim Kolbergam.

andris kolbergs

PAR ANDRI KOLBERGU: Andris Kolbergs dzimis 1938. gadā Rīgā. Mācījies Maskavas Poligrāfijas institūtā (1966.-68). Strādājis Rīgas vagonu rūpnīcā un citās fabrikās. Publicējas kopš 1965. gada. 70.-80. gados A. Kolbergs kļūst par vienu no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem, viņa darbi izdoti visā PSRS un vairākās Eiropas valstīs. Atmodas gados viņš kļūst par atjaunotās Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšsēdētāju, Latvijas Detektīvžanra asociācijas prezidentu un atjaunotā žurnāla "Atpūta" galveno redaktoru. Pēdējā laikā sarakstījis vairākus ceļvežus par Rīgu. Pēc A. Kolberga scenārijiem un kriminālromāniem uzņemtas kinofilmas “Liekam būt” (1976), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Rallijs" (1978), “Trīs dienas pārdomām” (1980), “Dubultnieks” (1986), “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988), “Depresija” (1991), "Rīgas sargi" (2007).
2010. gadā izdota Andra Kolberga "Dienasgrāmata", kas, apvienojot gan objektīvā fakta realitāti, gan rakstnieka rakstura noteikto subjektivitāti, ir vērtība, ko sauc par laikmeta liecību, laikmeta dokumentu, šajā konkrētajā gadījumā varētu teikt – laikmeta pazinēja, liecinieka liecību.

Lasīt tālāk: Andris Kolbergs