„Putna miegā”

4.255

Publicēts: 10. marts 2015

Putna miegā
Inese Zandere
Foto: Rimands Ceplis

IZDEVĒJS: Neputns


AUTORE: Inese Zandere


REDAKTORE: Ieva Lešinska


MĀKSLINIEKS: Rūta Briede, Artis Briedis


PAR AUTORI: Dzejniece Inese Zandere dzimusi 1958. gadā Dobelē. Beigusi Filozofijas nodaļu Latvijas Valsts universitātē. Ineses Zanderes debijas dzejoļu krājums izdots 1983. gadā, tajā pašā gadā kļuvusi par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. Strādājusi izdevniecībā „Avots” (1981–1987), bijusi redaktore bērnu avīzē „Pionieris” (vēlāk „LaBA”) (1987–1990), avīzē „Diena” (1990–1993), žurnālā „Rīgas Laiks” (1993–2010), no 2004. gada ir izdevniecības „Liels un mazs” galvenā redaktore. Inese Zandere publicējusi četrus dzejas krājumus pieaugušajiem un vairāk nekā 20 dzejas un pasaku grāmatu bērniem. Kā rakstījis kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis, „Zanderes dzeja iekļaujas „jaunās vienkāršības” estētikā – ar rafinētiem un apzinātiem līdzekļiem panākta šķietama vienkāršība un ļoti tieša emocionāla iedarbība”. Ineses Zanderes dzejoļi atdzejoti krievu, angļu, zviedru, vācu, lietuviešu, ungāru, čehu, ukraiņu, poļu, bulgāru, moldāvu valodā. Dzejniece darbojas Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomē (IBBY Latvia) un lasīšanas veicināšanas programmās. Starp Zanderes aizrautīgākajiem lasītājiem ir daudz bērnu, viņas vairākkārt apbalvotais dzejoļu krājums „Iekšiņa un āriņa” (2002) piedzīvojis četrus atkārtotus izdevumus. Kā raksta Ieva Lešinska, Zanderes bērnu dzejas „detaļu dzīvīgums, labsirdīgais humors un aizraujošā valodas spēle ļāvusi vairākām jauno lasītāju paaudzēm iepazīt lasīšanas prieku”. Kopš 2006. gada vairākas Zanderes grāmatas nominētas Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Četras Zanderes grāmatas iekļautas IBBY starptautiskajā Goda sarakstā. Zanderes dzeja, pasakas, lugas un libreti iestudēti Latvijas teātros, Nacionālajā operā un Radio teātrī, publicēti audioierakstos, daudz komponēti, uzņemti vairākās animācijas filmās. Zandere raksta arī prozu, esejas, publicistiku, veidojusi daudzas intervijas žurnālā „Rīgas Laiks”. Inese Zandere saņēmusi Literatūras gada balvu par grāmatām „Iekšiņa un āriņa” un „Melnās čūskas maiznīca”, žurnāla „Latvju Teksti” balvu par krājumu „Putna miegā”, Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu par grāmatām „Māsa un brālis” un „Ja tu esi sivēns”(2007), LR Kultūras ministrijas balvu „Trīs brāļi” nominācijā „Kultūra indivīda izaugsmei” par sasniegumiem bērnu literatūras žanrā (2007) un Triju Zvaigžņu ordeni (2008).

 

Ekspertu vērtējumi:

Ilmārs Šlāpins

Filozofs, publicists, redaktors

Inesei Zanderei izdevies uzrakstīt dzejoļu krājumu, kurā pilnība un pabeigtība spēlējas ar trauslu neobligātumu. Ikviens vārds un pauze tajā acīmredzami ir savā vietā, un tāpēc jo bailīgāk ir apjaust, ka pareizo vietu un formu šiem dzejoļiem mūsu apziņā atstājuši sīki putnu pēdu nospiedumi, kuru tur nebūtu bijis, ja mēs nebūtu grāmatu atvēruši un sākuši lasīt.

Iveta Ratinīka

Dzejniece un literatūras skolotāja

Zanderes "putna miegā" ir tik daudz pasteļtoņu, tik daudz pelēko gradāciju, tik trausla ainavas kadrējuma, ka citu iepriekšējo krājumu Zanderi tajā teju vispār neatpazīstu (īpaši grāmatas pirmajā daļā). No krājuma negaidīju tik rimtu, tik laikā izpludinātu cita, harmoniskāka laikmeta atspīdumu. Trauksme – netipiski pieklusināta, jebkādas valodas spēlītes – tikko nojaušamas. Skaista, taču man šoreiz nedaudz sveša pasaule, kas pilna ūdeņu, putnu un distances no tiešāka, dinamiskāka vēstījuma.

Artis Ostups

Dzejnieks

Domājot par Zanderes krājumu, gribas pieķerties dabas lielajai lomai. Daba, pamatā tā, kas pieder Zemgalei, šeit parādās kā skatuve, uz kuras personīgā vēsture izpaužas te maigiem, te nesaudzīgiem žestiem. Ainava bez lieka romantisma – un tas ir izšķiroši.

Skolnieku vērtējumi:

Paula Rūrāne

11.klases skolniece

Šis mazais dzejoļu krājums ir labs piemērs kā efektīvi pievērst uzmanību pieaugušajiem ar dzejas palīdzību. Dzejoļi noteikti domāti auditorijai virs padsmit gadiem. Dzejniece prasmīgi atsaucas uz dažādiem kultūras faktiem un vēstures notikumiem, kurus tāds pusaudzis kā es pati varētu arī nesaprast. Man dzejoļi kopumā likās abstrakti, bet interesanti. Daži skaidri un gaiši pateica, par ko iet runa, daudz neiedziļinoties, bet bija arī tādi kā Par radio balsīm, kuru, manuprāt, cilvēks no Liepājas nesaprastu, jo ir daudz atsauces uz Rīgu.
Daudz mūsdienu dzejnieku es gan nezinu, bet, manuprāt, Inese Zandere ir viena no autorēm, kas savus dzejoļus raksta ar rūpību un pārdomājot katru rindiņu. Varbūt tāpēc dzejoļu nav tik daudz, bet tie, kas ir, tie ir ļoti skaisti un kvalitatīvi uzrakstīti. Tajos var just, ka izmantota vai nu pašas pieredze vai arī kāda tuva cilvēka iespaidoti notikumi. Tie ir emocionāli un sajūtu bagāti. Komplimentus gribētu izteikt arī ilustratoriem. Ļoti patīk grāmatiņas vāks. Liekas ļoti atbilstošs dzejoļu krājumam. Citreiz dzejoļos var just, ka atmosfēra tajos sāk apmākties un palikt drūmāka, bet citos atkal sajūta ir pacilāta un silta. Tā it kā pēkšņi uzspīdētu kāds saules stariņš. Un tā jau arī notiek – pēc negaisa vienmēr ir saule.

Elizabete Gaile

11.klases skolniece

Ineses Zanderes dzejoļa krājumā ''Putna miegā '' sajūtami daudz un dažādi dzīves pagriezieni, notikumi, bēdas un prieki, kuri tiek emocionāli izteikti dažādos veidos. Pirmais visīpašākais iespaids un pārdomas radās brīdī, kad rokās pirmo reizi paņēmu mazo, zilganpelēko grāmatiņu, kura ar savu nedaudz nomācošo, taču tajā pašā laikā piesaistošo noformējumu, iedvesmoja iepazīt dzejoļa grāmatiņu tuvāk. Uz vāka līstošās lietus lāses, manuprāt, vēsta par dzīves grūtībām un bēdām, ar kurām diemžēl mums ir jāsaskaras. Bēdas es sajutu dzejolī "medenis ', kuras vēstījums, manuprāt, ir bērnības un ''vieglās'' dzīves aiziešana, un apzināšanās par jaunu, varbūt grūtāku ceļa uzsākšanu.
Manuprāt, jaunu cilvēku šajā darbā piesaista neparastās dzīves un vērtību saskatīšana. Lai arī lielākoties dzejoļi ir nomācoši, tiem cauri vijas arī kāda pozitīva vēsma, kas ļauj saprast un noticēt tam, ka ne viss ir slikti kā tas var šķist sākumā. Mums jāiemācās apstāties un novērtēt lietas sev apkārt un jāļaujas dažādām dzīves pārmaiņām, jo nekas nav mūžīgs. Daudzi dzejoļi parāda dzīves dažādību un alkas pēc brīvības, to vislabāk var saskatīt dzejolī ''Putna miegā'', kur tiek uzsvērta putna brīvība un neatkarība, ko cilvēkiem dažkārt ir grūti aptvert.
Dzejoļa krājumu pavisam noteikti ieteiktu iepazīt ikvienam, kuram ir interese paskatīties un lietām un dzīves grūtībām no cita skatpunkta. Iespējams arī ieraudzīt un atrast sevi kādā noslēpumainā un vēl neatklātā sajūtu un domu lidojumā.

Krišjānis Rudus

12.klases skolnieks

Ineses Zanderes "Putna miegā" ir ne tikai dzejas krājums. Man galvā uzrodas asociācijas ar Vilhelma Purvīša impresionistiskajām gleznām, kuras dzied! Jā, dzied par Mēmeli un Mūsu, kas saplūst Lielupē gleznas priekšplānā. Dzied par dīķiem, spārēm Zemgalē kaut kur fonā. Pāri gleznai klājas klusa migla, no purviem briest karsti burbuļi, no ūdeņiem čukst tvaiki un dūmi. Gleznā ir arī meldri, smaržo priedes. Lūk, lūk, top neskartās Latvijas dabas atainojums. Varētu teikt, ka dzejas krājums ir pelēcīgi drūmās noskaņās, bet es sacītu - sapņains, (varbūt tāpēc, ka atrodas starp nakti un rītu, dažu brīdi sezonas saplūst vienā, nenošķiramā Latvijas gadalaikā, kas mums ir pierasts, pat apnicis, bet patiesi skaists) tik neticams, bet patiess. Tomēr mani piesaista arī tas, ka nevar runāt par pilnīgu viendabību, jo daiļdarbos iespraucas saule mirga, ir arī dzēlīgas krāsas, kas parādās darbā "Ik rudeni valodiņa", kas man atmiņā palicis kā mūsu skolas kora dramatiskais izpildījums ar bungām un sakāpinātām emocijām.
Manuprāt, glezna sīkiem putna solīšiem un nospiedumiem atstāj maigu pēcgaršu, līdzīgi kā impresionisma atstātie krāsu triepieni. Paldies autorei arī par atslodzi no urbānās vides Rīgā, vismaz domās varēja nonākt pie dabas, kā arī smelties iedvesmu aprakstīto vietu meklējumiem!

Katrīna Kupča

11.klases skolniece

Jau paņemot rokās šo dzejas grāmatiņu, mani pāršalca svaiga gaisa smarža. Atverot pirmo lapaspusi, sajutu maigu aromātu. Tādas sajūtas manī radīja dzejoļu krājums ''Putna miegā'', kur cilvēks un viņa domas ir saplūdušas dabas karuselī. Aizverot acis un domās pārlasot dzejoli, ir viegli iztēloties sevi pļavā vai pie čalojoša ezera malas. Manas domas, lasot dzejoļus, lidoja apkārt dabas un cilvēka dvēseles savienojumam. Daba mūs uzlādē, mēs gūstam jaunu enerģiju un spēku. Liekas, ka dzejoļi liek uz mirkli apstāties un palūkoties sev apkārt, izbaudīt mirkli un atcerēties to, jo tāds mums dots tikai viens.

Elīza Viļuma

12.klases skolniece

Jaunu cilvēku Ineses Zanderes dzejas krājumam "Putna miegā" piesaista emocionāli brīvais un atklātais liriskais varonis, kurš dzīves situācijās saskata interesantas un jauniešiem piesaistošas asociācijas un dažādus nozīmīgus simbolus. Dzejas krājumā daži no lietotajiem motīviem ir daba, gadu ritums un atmiņas. Tos var baudīt, saskatot vārdu spēles, bet, ja uztver un atklāj paslēptās idejas, parādās pilnīgi citāda pasaule. Ne tikai dzejoļos starp vārdiem notiek atraktīvas saspēles, bet arī starp pašiem dzejoļiem veidojas īpaša saruna. Dzejoļi ir mūsdienīgi un saprotami jauniešiem, pieminot tādas kultūras zīmes kā Fausts.

Amanda Dolgā

12.klases skolniece

Inese Zandere ir autore vairāk nekā divdesmit bērnu grāmatām, vairāku desmitu grāmatu redaktore, kā arī operas libretu autore, "Putna miegā" ir dzejnieces ceturtais dzejas krājums, kas jau sākotnēji piesaistīja manu uzmanību neparastā, taču ārkārtīgi neuzkrītošā un viendabīgā noformējuma dēļ (zilganpelēks ievākojums ar tādiem kā lietus lāšu fragmentiem, iespiedumiem).
Jau krājuma sākumā autore ir aptvērusi ļoti maigu, sapņainu sajūtu motīvu, kas mijas ar dabas tēlojumiem, dažādām sajūtu gleznām un neparastiem, pat svārstīgiem salīdzinājumiem un aprakstiem, kas svārstās starp miega, sapņu un fantāzijas pasauli, kas ik dienas piepilda mūsu prātu, domas un reālo, skaudro pasauli, kas vienmēr ir mums apkārt un pavada dzīves gaitas. Abas šīs puses ir savstarpējā mijiedarbībā, brīžiem pat saplūstot tā, ka naviespējams atšķirt, kur beidzas sapnis un sākas realitāte. Šis plūdums ir ļoti veiksmīgi izspēlēts un ieturēts visa krājuma garumā un saista dzejoļus ar tādu kā neredzamu pavedienu.
Neparasts ir arī dzejoļu vizuālais formatējums, jo tie ir rakstīti tikai ar mazajiem burtiem (izņemot īpašvārdus), kā arī pieturzīmes tiek iekļautas visai reti, radot nepabeigtības, mūžīga turpinājuma klātbūtni. Neviens dzejolis nebeidzas, tas tikai līgani un veikli ieplūst nākamajā, kā smalki, mazi avoti tie kopā veido veselu upi. Dzejoļi savstarpēji veido dialogu un kontrastus starp dažādām emociju gammām, pārdzīvojumiem, vietām un laika sprīžiem, taču noteikt precīzi, kur un kā tieši tas bijis nav iespējams, jo tur kur itkā kaut kas ir, tur patiesībā nekā nav. Paradokss. Dzejiniece ārkārtīgi īpatnēji, taču saistoši savij iespējamo ar neiespējamo, tagadni un pagātni, sapņus un realitāti, šķietami pilnīgus kontrastus. Zinu, ka daudzi nesaprastu to, ko Zandere domājusi ar šo nesakarīgo lietu sakarību, jo krājuma lasīšana prasa gan spēju pārkāpt parastā robežas, gan pamatīt neparasto vienkāršajā, taču darbs noteikti ir ievērības cienīgs.

Paula Beloglazova

Putna miegs nav vis' nekāds lāča miegs, kas satuntuļojies snauž un laiski gaida pavasara pirmās modinātāju skaņas. Putna miegs ir puspievērti plakstiņi un trauksme tepat no kaimiņa koka. Nekad nevar zināt, kad jālaižas.
Tāpat arī šī krājuma dzejoļi ik pa brīdim maina ritmu, plūdumu un līdzīgi kā bieži pieminētās upes vai nu palo, vai ar savu sapņaino plūdumu rāmi nes līdzi uz jūru. Dažādas mirkļu, atmiņu vai emociju gleznas attēlo smalku, trauslu pasauli, kas tiek raksturota ar latviešiem tik tuvo dabu, kas ir patiesa, bet nekad līdz galam neizprotama un mainīga.
Ir skaisti runāt atklāti, jo tas ved pie katram nepieciešamā miera un harmonijas. '''tu lēni pāri vecam slieksnim kāp/ tu vari pasmaidīt par to kas sāp.'' Vienmēr pāri visam jūtama cerība, svaigas zemes smarža, kurā atdzimstam, un pagātne ir vairs tikai smilšu kūkas drumslas.
Putni ir brīvi, viņu spārni nedrīkst būt sasieti. Vēl ir jādzied, vēl jārunā, jākliedz, vēl viss nav pateiks, vēl pusnakts nav klāt.

Diāna Lauriņa

Ineses Zanderes dzejoļu krājums ''Putna miegā'' saturiski pilnīgi atbilst nosaukumam. To var raksturot kā sapņaini nostalģisku, gaisīgi mierīgu un harmonisku kā lietus pilieni uz jumta, taču tas nenozīmē, ka dzejoļi uzdzen miegu vai ir garlaicīgi. Tos atdzīvina gan bagātā un savdabīgā valoda, gan izteiktais ritmiskums, gan neparasto tēlu un mainīgās vides sajaukums. Dažos dzejoļos aprakstītais pat lika pasmaidīt, piemēram, ''Profesors Bisenieks'' un viņa rīta skrējiens.
Tomēr jāatzīst, ka ne visus dzejoļos līdz galam izpratu un novērtēju. Pie tā vainojama paaudžu barjera, plašais kultūrzīmju lietojums, jo ne visas no tām spēju atpazīt, tāpat arī atsvešinātība no dzejoļos uzburtās vides.
Domāju, ka ''Putna miegā'' patiesi novērtēt var cilvēks ar lielu zināšanu bagāžu, kam nav sveša melanholiskā pasaules uztvere, jo, kaut arī dzejoļu krājums spēj saistīt lasītāja uzmanību, galveno lomu tajā tomēr spēlē klusa sapņainība.

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd