"Sakvojāžs"

Publicēts: Piektdien 9. marts 2012

klepis
Aivars Eipurs
Foto: autors nezināms

IZDEVĒJS: Mansards


REDAKTORS: Ronalds Briedis


ANOTĀCIJA: “Rutas Štelmaheres dzeja ir sirds siltuma un kādas mūžīgas gaismas caurstrāvota. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir sentimentāla, pamācoša vai pliekana. Nē. Pirmām kārtām tā ir patiesa vārda māksla – suģestējoša un dziļa.”
(Jānis Rokpelnis).

PAR AUTORU:
Eduards Aivars īstajā vārdā Aivars Eipurs. Dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs. Dzimis 1956. gadā Saulkrastos. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1979), bakalaura grāds baltu filoloģijā (2003). Zviedrijas Moreno institūtā ieguvis asistenta grādu grupu psihoterapijā (1995).

Strādājis dažādus darbus – skolā, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, Raiņa Literatūras, mākslas un vēstures muzejā, A. Brigaderes muzejā “Sprīdīši”, dažādos periodiskajos izdevumos, Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā kā alkoholterapeits, bijis preses sekretārs Latvijas Autortiesību aģentūra AKKA / LAA, Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants. Sertificēta krievu, angļu, franču, spāņu un itāļu valodas prasme.

Kopš 1985. gada regulāri publicē literārus darbus. Ir Latvijas Rakstnieku savienības (1992) un Starptautiskās rakstnieku organizācijas PEN klubs (1999) biedrs. Laureāts a/s “Preses nams”, Kultūras fonda un Rakstnieku savienības rīkotajā konkursā – dzejā par krājumu “Es pagāju” (2001). Saņēmis Dzejas dienu balvu par labāko gada dzejas grāmatu – par krājumu “Es pagāju” (2002). Piedalījies festivālā "Prozas lasījumi". Atsevišķi dzejoļi komponēti.


Ekspertu vērtējumi:

Lita Silova

Literatūrzinātniece un skolotāja

Grāmata sevī ietver divas gluži patstāvīgas vienības, kas citkārt varētu atrasties arī katra savā atsevišķā izdevumā, tomēr abas daļas vieno tas, kas ceļotājam (dzejniekam vai lasītājam) var noderēt dažādos prognozētos un arī pilnīgi nejaušos dzīves gadījumos. Grāmatā ir gan ieraudzītu, gan saklausītu nejaušību tirādes (asprātības), gan veikli kopā savīts tiešais priekšstats un emocionālais iespaids. Tas tikai pastiprina ceļojuma (gājuma) iespaidu, sākot ar dažādajiem veidiem, kā iespējams dzejas grāmatu rokā turēt vai līdzi nest.
Iespējams, ka dzejnieks ir pieradinājis pie sava atjautīgā dzīves (dzejas) apceļošanas varianta, tomēr gaidītā pārvēršanās par pēkšņo vai ironiski atšķirīgo ir allaž aktuāla pozīcija.

Ronalds Briedis

Dzejnieks

Gluži kā leģendārajā Ojāra Vācieša kabatā Eduarda Aivara sakvojāžā savākušās daudz un dažādas lietas, fotogrāfijas, piezīmju blociņi un ceļojumu laikā lasītās grāmatas. Visādi nieciņi un suvenīriņi, viesnīcās savākti vienreizējās lietošanas priekšmeti, pārnēsājami un kompakti higiēnas preču komplekti, ātri pagatavojamu aplejamo maltīšu paciņas un kontaktligzdās spraužamie lādētāji gadījumam, ja aptrūkstas enerģija. Viss, kas vajadzīgs, lai neiesūnotu.

Dace Rukšāne-Ščipčinska

Rakstniece

Lasot Eduarda Aivara krājumu “Sakvojāžs”, kurā ietilpst būtībā divi krājumi – “Sakvojāžs” un “Dzejoļi ar gariem virsrakstiem”, nudien rodas sajūta, ka esi paņēmis rokās sakvojāžu – lielu kartona koferi ar apdzelžotiem sūriem, kurā samestas visas tavas mīļās atmiņu un cerību mantas. Gan tās, kas izraisa priecīgas noskaņas, gan tās kas liek smieties, gan tās, kuras uzlūkojot, izlaužas nopūta. Blinkš, blankš – vienā lapā tu uzšaujies debesīs, lai jau nākamajā visā nopietnībā pieplaktu zemei un varbūt pat nedaudz ieurbtos tajā. Ironija mijas ar apvaldītu pārdomātību, labsirdīgs humors ar skarbumu. Nevar pagurt, nevar apnikt. Brīžiem no viļņošanās gan sašūpojies kā saķēris jūras slimību, tāpēc, šķiet, ka redaktoram vajadzēja pielikt nesaudzīgāku roku un izspiest no autora vairāk viendabības. Taču tad atslodzei nāk otrā daļa, kur dzejoļu virsraksti ļoti bieži ir garāki par pašu pantu – te gan var atlaist sevi vaļā un ļauties smiešanai un atpūtai. Šī gada jautrākā un C vitamīna visbagātākā dzejas grāmata.

Our website is protected by DMC Firewall!