"BĒRNS, KAS NEIEKRITA"

3.55

berns kas neiekritai zandereFoto: LALIGABA publicitātes attēls

IZDEVĒJS: Liels un mazs


AUTORS: Inese Zandere


REDAKTORE: Inese Zandere


MĀKSLINIEKS: Reinis Pētersons


ANOTĀCIJA: Krājuma "Bērns, kas neiekrita" dzejoļi veltīti bērnu drošībai, traumām un bīstamajām situācijām, no kurām jāiemācās uzmanīties. No "Līzes Analīzes" uz jauno grāmatu atceļojusi ļaunā lauma Trauma, taču te viņai pretī stājas labā lauma, kura tic, ka bērni spēj no briesmām izvairīties. Dzejoļi veido pārbaudījumu ceļojumu, sava veida odiseju, kurā uzglūn briesmoņi, ir jāizvairās no viltīgiem slazdiem un burvju nekrietnībām. Tas ir bīstams ceļojums ar laimīgām beigām. Reālās dzīves situācijas dzejoļos iegūst pasakai raksturīgo citādību un hiperbolizāciju, bet vārdu spēles un pantu skaniskums veido formulas, kas iegulst prātā un palīdz bērniem identificēt bīstamās situācijas. Grāmata tapusi, sadarbojoties ar Bērnu slimnīcas fondu un BKUS ārstiem, kuru pieredzē balstīts grāmatas beigās ievietotais "traumu tops".


PAR AUTORI: Latviešu dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja Inese Zandere dzimusi 1958. gadā Dobelē. Karjeras laikā strādājusi laikrakstos "Diena", "Pionieris", kā arī žurnālā "Rīgas Laiks", kurā ieņēma arī galvenās redaktores amatu. Dzejniece pazīstama ar bērniem veltītām lugām un dzeju. Ar viņas tekstiem tapuši dauzi skaņdarbi, pēc to motīviem uzņemtas vairākas animācijas filmas, iestudējumi un izrādes. Vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas ieguvēja, saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par grāmatām "Iekšiņa un āriņa" (2002) un "Melnās čūskas maiznīca" (2003), bet 2013. gadā I. Zanderei piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par grāmatu "Līze Analīze". Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2008). 2018. gada 17. oktobrī saņēmusi LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā. I. Zanderes dzeja tulkota krievu, angļu, zviedru, vācu, lietuviešu, ungāru, čehu, ukraiņu, poļu, bulgāru un moldāvu valodās.

 

EKSPERTU VĒRTĒJUMI:

Arnis Koroševskis

Literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis

Ineses Zanderes dzejas krājums "Bērns, kas neiekrita" vērtīgi atgādina, ka dzīvojam pasaulē, kur jābūt piesardzīgiem un uzmanīgiem ik uz soļa, un katra mazākā pārdrošība var nelāgi beigties. Grāmata konceptuāli veidota kā "situāciju ābece" ar sāpju un traumu motīviem gan praktiskā, gan pārnestā nozīmē. Līdzības ir viegli nolasāmas, un uz mazākajiem lasītājiem noteikti atstās dziļus iespaidus: bērniem uzglūn gan "viltīgais spogulis" jeb ezers, gan "divas klintis" jeb tramvaja durvis, gan bedres, no kurām draudīgi noraugās Zilumi, Lūzumi, Situmi utt. Tās ir parādības, ar kurām katru dienu saskaras bērni un to vecāki, taču par kurām literatūrā rakstīts nepamatoti maz. Būtiski piebilst, ka Zandere pati "neiekrīt", jo šajā krājumā ne mirkli nekļūst didaktiska. Dzejnieces iespaidīgo tēlu pasauli organiski papildina brīnišķīgās Reiņa Pētersona ilustrācijas. Virspusēji varētu likties, ka Zanderes krājums uz visa pārējā šobrīd mutuļojošā bērnu literatūras piedāvājuma (tostarp arī pašas autores iepriekšējo darbu) fona īpaši ne ar ko neizceļas, taču šajā gadījumā grāmatas universālā un praktiskā iedaba un tematiskais pārlaicīgums nodrošina tai paliekošu nozīmi.

Lita Silova

Literatūrzinātniece un skolotāja

Sadarbība ar bērnu slimnīcu ir sava veida misija, tas pat vairāk nozīmē nevis mazo pacientu uzmundrinājumu, bet gan labvēlīgu un asprātīgu audzināšanu, lai neviens lasītājs nekļūtu par slimnīcas bērnu. Ineses Zanderes dzejoļu krājumu "Bērns, kas neiekrita" var definēt kā pirmo populāro medicīnisko iespaidu vārdnīcu dzejas formātā. Viss ir kā normālā dzīves skolā, kur svarīgi nevis bīties, bet gan uzmanīties, kur viss uzreiz nav jāprot, jo ir iespēja iemācīties. Un kāpēc gan lai dzejas lasīšanas brīdis nebūtu īstais laiks, lai spēlējoties mācītos?
Iedomājos, ja šāda grāmatiņa būtu jau tolaik, kad savu republiku izdzīvoja Jāņa Grīziņa stāsta varoņi, tad Peksim būtu izdevies izvairīties no svilpes problēmām vēderā. Pašlaik par šādām problēmām jādomā valim, bet vispirms jau cilvēkiem, kuri arī spēj domāt par vaļiem.

Evija Gulbe

Rakstniece

Divu labvēlīgu spēku – dzejnieces Ineses Zanderes un mākslinieka Reiņa Pētersona – sadarbībā tapusi vēl viena grāmata, kas veltīta pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu drošībai un veselībai. Populārais dzejoļu krājums "Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti" palīdz veseļoties, kad no slimības vai nelaimes izvairīties nav izdevies, savukārt dzejoļu krājums "Bērns, kas neiekrita" rūpējas, brīdinot par briesmu paslēptuvēm un ļaunuma viltībām. Spraigās epizodes, papildinātas ar spilgtām ilustrācijām, vēsta par piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem pasaulē, kurā labais un ļaunais nemitīgi mērojas spēkiem.
Īpaša uzmanība grāmatā veltīta emociju estētikai. Zilimelns ļaunums, asinssarkanas bailes, saules dzeltena laime rosina pasauli sajust izteiksmīgi.
Ir svarīgi ar bērniem par briesmām ne vien runāt, bet arī palīdzēt tās iztēloties un izzināt, lai dzirdēto, redzēto un izjusto noglabātu pieredzes dziļākajos nostūros – tajos, kuros darbības, kas nepieciešamas sevis pasargāšanai, kļūst pašsaprotamas.